Piektkārt, jebkuras (gan tiešās, gan pastarpinātās) valsts pārvaldes iestādes lēmums uz ārpusi, t.i., pret privātpersonu, ir saistošs jebkurai citai valsts pārvaldes iestādei.
Sestkārt, par atvasināto publisko tiesību juridisko personu kļūdām, arī privātpersonām nodarītiem materiāliem zaudējumiem, vismaz sekundāri atbild valsts kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona.
Nobeigums.
Valsti, ka juridisko personu nosaka Civillikuma 1407.pants un vēl liels daudzums likumu un normativo aktu saistībā ar valsts pārvaldi.
Pirmais moments kas pieversa manu uzmanību ir to, ka Latvijā dažkārt vēl joprojām neapzinās valsti kā publisko tiesību juridisku personu, bet toties par juridiskām personām atzīst tās orgānus vai iestādes, piemēram, ministrijas.
Rezultātā rodas praksē rodas grūti izskaidrojamas un aptveramas nejēdzības. Piemēram, ka atbildētājs par privātpersonai nodarītu zaudējumu ir attiecīgais orgāns vai iestāde, bet nevis valsts kā juridiska persona. Maksājot zaudējumu atlīdzību no orgānam vai iestādei tās darbības uzturēšanai iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, tiek traucēta vai ierobežota konkrētās iestādes darbība (uz ko iedzīvotājiem ir tiesības).
Otrais , valstij ir jānodrošina pienācīga un efektīva atvasināto publisko tiesību juridisko personu uzraudzība.
Tādēļ pienācīgs un efektīvs uzraudzības mehānisms ir jānodrošina gan likumdošanā, gan konkrētajos atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas statūtos. Taču efektīva uzraudzība ir jānodrošina arī praksē, izdalot attiecīgus personāla un finansu resursus, lai šāda uzraudzība reāli tiktu veikta.
…