Kultūras mantojuma saglabātības pakāpe.
Kopumā kultūras pieminekļu tehniskais stāvoklis uzlabojas. Tas saistīts ar to, ka objekti iegūst saimniekus un tiek pārveidoti izmantošanai. Atsevišķu objektu tehniskais stāvoklis joprojām ir kritisks – tas saistīts ar restaurācijai nepieciešamajiem lielajiem finansu ieguldījumiem.
Apzinātais, uzskaitītais un izpētītais mantojuma apjoms.
Notiek vispārīga mantojuma apsekošana Latvijā. Apzināto kultūrvēsturiski vērtīgo objektu skaits Latvijā – 25 500, t.sk. 8428 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi.
Daļējs finansējums iegūts no Kultūrkapitāla fonda. Tomēr kopumā pētniecības apjoms finansējuma trūkuma dēļ vēl ir nepietiekams, tas nevar nodrošināt mantojuma kvalitatīvu saglabāšanu.
2002.gadā uzsākta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma vietas Rīgas vēsturiskā centra buferzonas (aizsardzības zonas) ēku un būvju inventarizāciju. Koncepcijas “Rīgas vēsturiskais centrs. Vīzija 2002/2020” izstrādes gaitā apsekots Rīgas vēsturiskais centrs un buferzona, noteikta kvartālu kultūrvēsturiskā vērtība. Izstrādātā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības koncepcija „Vīzija 2002/2020” starptautiski ir novērtēts kā ļoti labs konceptuāls dokuments turpmākai kultūras mantojuma saglabāšanas politikai.
Draudi galvenokārt saistīti ar nepārdomātu saimniecisko darbību, visbiežāk – būvniecību. Nav pieļauti kultūrvēsturisko vidi postoši pārveidojumi (kultūrvēsturiski vērtīgu ēku nojaukšana, tipveida nepiemērotas degvielas uzpildes stacijas, ūdenstilpju aizbēršana, kvartālu nojaukšana vēsturiskajos centros, jauna celtniecība parkos u.c.). Laikā no 2002. gada 7. februāra līdz 10. februārim Turaidas pilskalna Rietumu daļā notika vairākkārtēja grunts virskārtas noslīdēšana, kas būtiski apdraudēja Turaidas pils stabilitāti. Pils glābšanai tika piešķirts papildus valsts budžeta finansējums. Koka ēka Rīgā, Baznīcas ielā 18 netika nojaukta, bet demontēta, paredzot ēkas restaurēšanu un uzstādīšanu citā vietā. Uzsākta strikta cīņa pret nelikumībām un Rīgas vēsturiskā centra nepārdomātu pārveidošanu. Aktīvu lomu šajā procesā ieņem sabiedrība un masu saziņas līdzekļi. Uzsākts aktīvs darbs, lai panāktu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma pieņemšanu.
Zaudēto kultūrvēsturisko vērtību apjoms.
2002.gada 5. decembrī ugunsgrēks daļēji izpostīja Cesvaines pili. Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 28. pantu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir noteikusi Cesvaines pils kultūrvēsturisko vērtību pirms ugunsgrēka, kas bija 6,037 milj. Ls Kultūrvēsturiskās vērtības zaudējumi pēc ugunsgrēka – 1,992 milj. Ls. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir sagatavojusi Cesvaines pils glābšanas un izmantošanas priekšlikumu.
Stokmann centra būvniecības rezultātā aizbūvēts pilsētas kanāls. Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ daļēji nojauktas ēkas Rīgā, Kalēju ielā 70;72;74 un 13. janvāra ielā 21/23. Turpinās autentisko koka logu nomaiņa.
2002. gads ir sākums aktīvai investoru un uzņēmēju kampaņai pret Inspekciju, lai panāktu sev vēlamu lēmumu pieņemšanu. Liela daļa laika tika veltīta šādu problēmu risināšanai, tā atņemot laiku praktisku pieminekļu aizsardzības jautājumu risināšanai.…
