Valsts labklājība, nepārprotami, ir tieši atkarīga no ekonomikas. Jāatzīmē, ka ekonomika nav tikai abstrakta zinātne, kas sastāv tikai no skaitļiem un procentiem, tā ir atkarīga no patiesās dzīves. Gandrīz visi ekonomikas rādītāji mainās katru dienu atkarībā no lēmumiem, ko pieņem patērētāji, ražotāji un valsts. Valsts ekonomiku veido visi cilvēki, tas ir, darba devēji, jeb uzņēmēji, darba ņēmēji, jeb nodarbinātie, organizācijas, kas apvieno visus iedzīvotājus, - valsts. Tādējādi var secināt, ka valsts loma ekonomikā ir daudzveidīga.
Par šo tēmu valda dažādi uzskati. Ekonomistu starpā nav viennozīmīga viedokļa, cik lielai vajadzētu būt valsts lomai ekonomikā. Mūsdienās tirgus ekonomika nenozīmē pilnīgi brīvu tirgu, kurā valda pieprasījums un piedāvājums. Visās attīstītajās valstīs ekonomiskos procesus kontrolē un ietekmē valsts.
Valsts loma bija un ir atšķirīga dažādos politiskajos režīmos. Totalitārajā un autoritārajā režīmā valsts stipri regulē tirgus attiecības, savukārt liberālisma un demokrātiskajā režīmā valsts īpaši neiejaucas ekonomikā. Valsts loma komandekonomikas, brīvā tirgus un jauktā ekonomiskajā sistēmā arī ir atšķirīga. Valsts loma atšķiras katrā valstī, neatkarīgi no politiskajiem režīmiem un ekonomiskajām sistēmām, jo ne visās ir vienāda iedzīvotāju sociālā apziņa un morālās normas, kā arī dažāda atšķirība starp iedzīvotāju sociālajiem slāņiem. Valsts pilda dažādas funkcijas, un ir skaidrs, ka mūsdienu ekonomika nav iespējama bez valsts iejaukšanās.
Autore vēlētos noskaidrot vai tiešām valstij ir tik liela nozīme, ka tirgus bez tās regulējošās darbības nespētu efektīvi funkcionēt, kā arī autore grib noskaidrot kā valsts darbība var ietekmēt iedzīvotāju labklājību.
Darba mērķis ir noskaidrot valsts lomu un tās būtību ekonomikā.
Augstāk minētā mērķa sasniegšanai tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1)izpētīt valsts lomas veidošanos ekonomikā;
2)noskaidrot valsts būtību un funkcijas;
3)izanalizēt valsts budžetu kā tautsaimniecības attīstību ietekmējošo faktoru;
4)aplūkot ekonomiskās sistēmas, to raksturojumus un valsts lomu tajās;
5)izpētīt tirgus attīstības iespējas un tās veicināšanu ar valsts palīdzību;
6)izdarīt secinājumus un dot priekšlikumus. …
