Valsts maksājuma bilances kapitāla un finanšu konta analīze

Latvijā veiktās reformas un integrācija ES ir pozitīvi ietekmējušas valsts ekonomisko attīstību. Uz to skaidri norāda pozitīvā IKP pieauguma tendence, jo laika periodā no 1996. gada līdz 2003. gadam IKP Latvijā ir palielinājies vidēji gadā par 6,1%. Augstāki pieauguma tempi Eiropā šajā laika periodā ir bijuši tikai Īrijā [5;9].
Taču katrai valstij, lielai vai mazai, ir ļoti daudz dažādu sakaru ar ārvalstīm. Tā ir starpvalstu preču (produkcijas, pakalpojumu) plūsma un naudas līdzekļu kustība no valsts uz valsti. Preču plūsmas galu galā transformējas, kas, izmantojot dažādu tehnoloģiju un sakaru līdzekļus, šķērso valstu robežas. Starpvalstu līmenī veidojas naudas plūsmas, ko noteiktā laika periodā var sakārtot valstu maksājuma bilancēs. Katras valsts statistika ar lielāku vai mazāku novirzi var uztvert to naudas daudzumu, kas valstī ieplūst, un to naudas daudzumu, kas valsti atstāj, atspoguļojot šo naudas plūsmu maksājumu bilances rādītājos.
Šis valsts maksājuma bilances rādītājs tāpat kā iekšzemes kopprodukta rādītājs ir viens no pamata skaitļiem, kas norāda uz valsts ekonomisko stāvokli un ir būtisks indikators ārvalstu investoriem, izvērtējot līdzekļu ieguldīšanas iespējas šajā valstī. Raugoties uz Latvijas maksājuma bilanci 2003.gadā, ir vērojamas gan pozitīvas, gan negatīvas iezīmes.
Šī kursa darba mērķis ir, balstoties uz makroekonomikas teoriju, izanalizēt situāciju Latvijas maksājuma bilances finanšu un kapitāla kontā, identificējot problēmas, pozitīvās tendences un nākotnes perspektīvas.
Kursa darba autore izvirza sekojošus uzdevumus:
Apskatīt maksājuma bilances galvenos komponentus no teorētiskās puses;
Izpētīt maksājuma bilances finanšu un kapitāla konta sastāvdaļas un tā ietekmējošos faktorus.…