Valsts obligācijas un eiroobligācijas

Vārds obligācija no latīņu valodas burtiski nozīmē „saistības.” (Dienas bizness, 2008-1) Ar obligācijām tiek saprastas saistības kompensēt aizņemto summu, tātad obligācija ir ilgtermiņa parāda vērtspapīrs, kas uzrāda obligācijas īpašnieka līdzekļu ieguldījumu emitenta kapitālā. (Leonoviča L. u.c., 2000) Valsts, kas izlaiž obligācijas, jeb emitents spēlē naudas aizņēmēja lomu, bet obligāciju pircēji (investori) pilda kreditoru lomu. (Dienas bizness, 2008-1) Emitenta saistības ir atlīdzināt obligācijas īpašniekam šī vērtspapīra nominālo vērtību noteiktā termiņā un izmaksāt iepriekš noteiktos procentus (ja emisijas noteikumos nav paredzēts kaut kas cits). (Leonoviča L. u.c., 2000)
Emitējot obligācijas, parasti nosaka:
 kāds būs obligāciju dzēšanas termiņš – uz cik ilgu laiku valsts aizņemas līdzekļus no ieguldītājiem;
 kāda būs obligāciju nominālvērtība – summa, ko valsts atmaksās obligacionāram, pienākot obligāciju dzēšanas termiņam;
 kāda būs kupona jeb fiksētā ienākuma likme un periodiskums – procents no obligāciju nominālvērtības, ko emitents maksās ieguldītājiem par līdzekļu izmantošanu. (Rīgas Fondu birža, b.g.)
Lielākā atšķirība starp vienkāršu aizdošanu un aizdošanu caur obligāciju iegādi ir tāda, ka obligācijas iespējams pārdot tirgū bez jebkādām soda sankcijām pirms vēl aizdevuma termiņš ir beidzies. …