Jebkurai valstij ir būtiski atrisināt ekonomikas pamatbroblēmu - panākt līdzsvarotu ekonomikas attīstību un savu resursu maksimālu izmantošanu. Kā pieredze rāda, to nav iespējams nodrošināt vienīgi ar tirgus mehānismu, tāpēc aktuāla ir kļuvusi ekonomikas valsts regulēšana. Bez valsts iejaukšanās nevar īstenot optimālu struktūrpolitiku un pretkrīžu pasākumus. Valsts veic šīs funkcijas, galvenokārt ietekmējot kopējo pieprasījumu ar rīcībā esošiem līdzekļiem. Tos efektīvi izmantojot, var mazināt gan negatīvo procesu ietekmi, gan veicināt ekonomisko izaugsmi. Līdz ar to būtiska loma ekonomiskās politikas realizēšanā ir valsts budžetam.
Valsts budžets ir valsts ieņēmumu un izdevumu atspoguļojums viena finansu gada laikā. Ja valsts izdevumi pārsniedz valsts ieņēmumus, tad valsts budžetā veidojas deficīts. Katras valsts mērķis ir panākt sabalansētu budžetu, un, lai tas notiktu valdība ir spiesta aizņemties savas valsts robežās vai ārpus valsts robežām, tā rezultātā veidojas gan valsts ārējais parāds, gan valsts iekšējais parāds. Latvijas valsts parāds veidojies laikā pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas, kad budžeta ieņēmumi un valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas procesā gūtie līdzekļi nebija pietiekami, lai pilnā apmērā nodrošinātu valsts budžeta likumā paredzēto izdevumu finansēšanu.
Studiju darba tēma ir „Valsts parāds un tā ietekme uz ekonomiku”. Darba mērķis ir izpētīt valsts parāda rašanās iemeslus, tā struktūru un ietekmi uz valsts ekonomiku.
Darba mērķa sasniegšanai autors izvirza šādus uzdevumus:
1)pamatojoties uz literatūru pētīt valsts parāda teorētiskos aspektus;
2)analizēt valsts parāda struktūru Latvijā;
3)izvērtēt valsts parāda ietekmi uz ekonomiku
4)izstrādāt secinājumus.
Izvēlētās tēmas pētīšanai autors izmantos šādas metodes:
ekonomiskās analīzes metodes;
statistiskās analīzes metodes.
Mērķa sasniegšanai autors izmantos šādu literatūru un avotus:
statistikas datu avoti;
grāmatas un raksti;
elektroniskie resursi.…
