Administratīvās tiesībās ir runa par valsti, tās pārvaldīšanas sistēmu. Ar pārvaldi mēs parasti saprotam Saeimu un valdību, kas it kā vada valsti, bet kas tad ir to instrumenti, vara, ka tiem ir pakļauta valsts pārvalde? Tad nu varētu domāt, ka tie ir valsts pārvaldes akti, jo, lai kaut ko darītu, tas visiem ir jādara pēc vienotiem noteikumiem. To var realizēt, ja šādi noteikumi ir rakstveidā. Tā es saprotu valsts pārvaldes aktus šobrīd. Bet, lai nebūtu šaubu par šo jautājumu, tad darba gaitā noskaidrosim:
kas tad īsti ir valsts pārvaldes akti, to jēdzienu;
kādi ir šie valsts pārvaldes akti, to iedalījums;
kas Latvijā izdod valsts pārvaldes aktus un kādi tie ir.
Pirmām kārtām, lai varētu runāt par šo tēmu, būtu jānoskaidro, kas tad ir valsts pārvaldes akti jeb kā tos sauc likumi un noteikumi administratīvie akti?
Šo jautājumu apskata arī pirmās republikas viens no tiesību zinātnes pamatlicējiem Kārlis Dišlers. Viņš uzskata, ka publisko iestāžu administratīvā darbība izpaužas administratīvos aktos, un zem šī apzīmējuma plašākā nozīmē tā arī tiek saprasta administratīvas iestādes darbība. Šī darbība ietver juridiskus aktus, ar kuriem saprot administratīvo iestāžu un amatpersonu aktus, kas atbilst pazīmēm:
šajos aktos izpaužas publiskā vara;
tie ietverti noteiktā juridiskā formā jeb izdoti noteiktā formālā kārtībā.
No tā izriet, ka administratīvie akti ir noteiktā formālā kārtībā izdoti administratīvi iestāžu un amatpersonu akti, kuros izpaužas publiskā vara.1
Mūsdienās skatījums uz administratīvo aktu ir nedaudz savādāks, kā to nosaka Ministru Kabineta (turpmāk MK) noteikumi Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi”, tad:
Administratīvais akts ir tiesību akts, ko publisko tiesību jomā izdod iestāde un kas attiecas uz individuālu juridisko vai fizisko personu, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības. Administratīvie akti nav iestādes iekšējie lēmumi, izņemot iestādes vai tās darbinieku, vai tai pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu (vai maiņu) un disciplināro sodīšanu. Administratīvie akti nav arī politiskie lēmumi.2
Šis skaidrojums dod plašāku skaidrojumu par administratīvajiem aktiem. Jāteic, ka valsts pārvaldes aktiem atšķirībā no tiesu sistēmas aktiem ir raksturīga pozitīvā iezīme, tas nozīmē, ka tiek regulētas tādas attiecības, lai šis subjekts sasniegtu labvēlīgu rezultātu.
Runājot par aktu pieņemšanu un izdošanu, jāteic, ka valsts pārvaldes aktu pieņemšana ir pārvaldes institūciju un amatpersonu galvenā pārvaldes juridiskā forma, un administratīvo aktu izdošanas tiesības ir prerogatīvas valsts pārvaldes institūtu tiesības.…
