Valsts pārvaldes formas

Valsts forma ir ārējais veids, kādā tiek organizēta publiskā vara. To nosaka vairāki faktori – valsts tapšanas vēsturiskās īpatnības, sabiedrības tradīcijas, politiskās attīstības gaita. Valsts formas ir ļoti daudzveidīgas. Pavisam vispārīgi tās var iedalīt pēc trim pazīmēm – pēc politiskā režīma, valsts iekārtas formas un valdīšanas formas.
Parasti izdala divas galvenās valsts valdīšanas formas: monarhiju un republiku.

Monarhija (no grieķu valodas – vienvaldība, patvaldība) – valdīšanas forma, kurā valsts augstākā vara ir monarham; lielākoties tā ir mūža vara, un to iegūst troņmantošanas ceļā.
Monarha nosaukumi var būt dažādi. Piemēram, Beļģijā, Dānijā, Lielbritānijā un Zviedrijā ir karaļi; Malaizijā, Omānā – sultāni; Kuveitā, AAE – emīri; Luksemburgā – lielhercogs; Lihtenšteinā – kņazs.

Republika (no latīņu valodas – sabiedriska lieta, valsts) – valdīšanas forma, kurā par vienīgo varas avotu pēc likuma ir atzīta tauta. Tās vairākums ievēl institūcijas, kas to pārstāv (pārstāvniecības institūcijas) un kam uz zināmu laiku tiek deleģēta vara.


2. Monarhijas veidi, to raksturojums.

Izplatītākā valdīšanas forma seno laiku un viduslaiku valstīs. Daudzās valstīs saglabājusies līdz mūsdienām.
Monarhijas valdīšanas formu pamatiezīmes izpaužas monarha tiesībās.

Senjorālā (no latīņu senior – vecāks) monarhija. Valdīšanas forma valstu veidošanas laikā Eiropā 10. – 13.gs. Tā balstījās uz senjoritātes vasalitātes attiecībām, kad valsts un politiskā vara bija decentralizēta un sadalīta starp monarhu un dažādu līmeņu feodāļiem. Formāli augstākā valsts vara piederēja monarham, taču lielie feodāļi uzskatīja sevi par līdzvērtīgiem viņam un tāpēc tikai nosacīti atzina savu vasaļstāvokli. Noteiktā valstu centralizācijas stadijā senjorālo monarhiju nomainīja kārtu pārstāvniecības monarhijas. …