Latvijā par valsts prezidentu var kļūt cilvēks, kurš ir pilntiesīgs Latvijas pilsonis un jau ir sasniedzis četrdesmit gadu vecumu. Valsts prezidenta amats nav savienojams ar jebkādu citu amatu. Un ja par Valsts prezidentu ievēlētā persona ir Saeimas loceklis, tad viņam ir jānoliek Saeimas locekļa pilnvaras. Par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu toties var kļūt cilvēks, kurš sasniedzis jau trīsdesmit piecu gadu vecumu un arī ASV prezidentam, tāpat kā Latvijas ir jābūt pilsonim. Abām valstīm ir kopīgs likums, ka viena un tā pati persona nevar būt ievēlēta prezidenta amatā vairāk par divām reizēm, t.i., ilgāk par astoņiem gadiem amatā.
Amerikas Savienoto Valstu vēlēšanu process ir daudz sarežģītāks nekā Latvijā un tur prezidentu, atšķirībā no Latvijas, ievēl tauta.. Šeit valsts prezidentu ievēl Saeima, kura balso aizklāti, un lai ievēlētu prezidentu ir jābūt ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumam. Ja vēlēšanās neviens kandidāts nav ieguvis nepieciešamo balsu skaitu, tad par visiem kandidātiem balso vēlreiz. Ja atkal neviens netiek ievēlēts, tad vēlēšanas turpinās un nākamajās vēlēšanu kārtās izslēdz to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ir saņēmis vismazāk balsis. Vēlēšanas turpinās līdz kāds no kandidātiem ir ieguvis vismaz 51 balsi. Ja pēdējā kārtā neviens no kandidātiem nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad rīko jaunas vēlēšanas un tajās var izvirzīt arī iepriekš neievēlētos kandidātus.” ASV prezidentu ievēl vispārējās netiešās vēlēšanas-katrs štats izvēlas savus balsotājus jeb elektorus, kuri savukārt veido Vēlēšanu kolēģiju, kura ievēl prezidentu. Katra štata elektoru skaits atbilst šī štata pārstāvju skaitam kongresā, bet Kolumbijas apgabala elektoru skaits atbilst elektoru skaitam štatā ar vismazāko elektoru skaitu. Šāda sistēma izveidota, lai visiem štatiem būtu iespēja ietekmēt vēlēšanu iznākumu.” Katra štata elektoru skaits ir atkarīgs no atkarīgs no katra štata iedzīvotāju skaita. Elektoru kandidāti pieder pie kādas partijas, kuru locekļi kandidē uz prezidenta amatu. …
