Valsts rašanās un tās izpratne teorijās

Ja sekojam vēsturei, tad redzam, ka uzskati par valsti, tās būtību un uzdevumiem visos laikos nav vienādi. Piemēram, Aristotelis valsti skaidro kā “daudzu dzimtu un ciemu apvienību labākas, pilnīgākas dzīves sasniegšanai”. Turpretī Cicerons raksturo valsti kā “ar zināmām tiesībām un vispārējiem labumiem apvienotu cilvēku kopību”. Viduslaikos valsts bija baznīcas ierocis, un tādēļ valsts mērķis bija īstās ticības izplatīšana.
Valsts kā sabiedrības organizācijas uzdevums ir un paliek gādība un rūpes par sabiedrību, t.i. par tautu, kura apvienota valstī. Valsts ir organizācija, kura pastāv tautas dēļ. Amerikas Savienoto Valstu bijušais prezidents Vilsons arī sacījis, ka “valsts ir noteiktā teorijā tiesiski organizēta tauta.” Latvijas Valsts Prezidents K.Ulmanis valsts uzdevumus raksturojis, ka “........valsts un patstāvība nav un nedrīkst būt pašmērķis, bet valsts patstāvība, neatkarība ir tikai līdzeklis tautai; kas šo valsti nodibinājusi, kas šo valsti izcīnījusi, kas ar lieliem upuriem izkarojusi savu patstāvību; šai tautai viņas valsts ir tikai līdzeklis augt un attīstīties.......”.…