SECINĀJUMI
Latvijas sociālās apdrošināšanas sistēmā spēkā ir solidaritātes princips starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem.
Galvenais valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanas avots ir ieņēmumi no Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuras veic gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Sociālajai apdrošināšanai ir pakļauti visi strādājošie.
Latvija ir izvēlējusies šādus sociālās apdrošināšanas veidus, pret kuriem obligātā kārtā tiek apdrošināta persona: valsts pensiju apdrošināšana, sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam, sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana.
Ir pieņemts, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas par darba ņēmēju veic gan darba ņēmējs, gan darba devējs, pie kura ir nodarbināts attiecīgais darba ņēmējs. Pie tam darba ņēmējs veic sociālās apdrošināšanas iemaksas ar darba devēja starpniecību, kas nozīmē, ka pašiem darba ņēmējiem nav jānodarbojas ar sociālo maksājumu aprēķinu un šo maksājumi fizisko maksāšanu budžetā, jo tas saskaņā ar valsts likumiem ir darba devēja pienākums.
Sociālās apdrošināšana maksājumu veikšana dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt sociālus pakalpojumu ir ārkārtīgi svarīgi, noteikt personu kategorijas, kas ir pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai. Katra valsts ir tiesīga piemērot savu iedzīvotāju sadalījumu par noteiktām kategorijām, un līdz ar to, katrā valstī šis sadalījums ir diezgan atšķirīgs.
Darba devēja un darba ņēmēja obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.
Veidojot valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu, kas paredz mērķnodokļa izveidošanu (sociālās apdrošināšanas maksājumi), parasti par pamatu ņem proporcionālās nodokļu likmes jēdzienu. Proporcionālā likme nozīmē, ka katram maksātājam būtu nodokļos jāziedo vienāda proporcija no saviem ienākumiem. Tas nozīmē, ka likme visiem ir vienāda, bet budžets saņem no katra maksātāja atšķirīgu naudas summu atkarībā no bāzes lieluma.
Latvijas Republikā kopš neatkarības atgūšanas pavisam tika veiktas trīs valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas reformas: no 1991. līdz 1993.gadam, no 1993. līdz 1996.gadam, no 1996.gada līdz šim brīdim.
Katru gadu Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem kārtējam taksācijas gadam. 2005.gadam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir noteikta 33.09%, no kuriem 24.09% maksā darba devējs un 9% darba ņemējs.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ir valsts bezpeļņas organizācija, kas darbojas Labklājības ministrijas pārziņā un realizē valsts sociālo politiku. Tās sniedz Latvijas iedzīvotājiem valsts sociālos pakalpojumus, racionāli un atklāti pārvaldot valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļus.
Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanas sistēmu un novērstu valsts pārvaldītas institūciju funkciju dublēšanos, ar 1998. gada 1. janvāri trešās valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas reformas ietvaros VSAOI administrēšanas un iekasēšanas funkcijas no Valsts sociālās apdrošināšas aģentūras pārņēma Valsts ieņēmumu dienests. Administrēšanas funkciju nodošanas rezultātā nodokļu maksātāji visus jautājumus, kas bija saistīti ar nodokļiem, varēja kārtot vienā institūcijā.
…
