IEVADS
„Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi
savā cieņā un tiesībās. Viņiem ir saprāts un
sirdsapziņa, un viņiem citam pret citu
jāizturas brālības garā.”
( 1948.gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, 1.pants)
Cilvēktiesību jēdziens ir ļoti plašs un lielā mērā to varētu raksturot kā konstitucionālisma pamatu, jo cilvēki vienmēr ir vēlējušies būt aizsargāti no savu tiesību apdraudējumiem, ko varētu radīt valsts vai arī citi cilvēki. Cilvēktiesības piemīt cilvēkam kopš dzimšanas. Cilvēktiesības un pamatbrīvības ir cilvēka dabai piemītošas un neatņemamas.
Studiju darbu Tiesību aizsardzības iestādes jomā esmu izvēlējusies rakstīt par cilvēktiesībām un valsts un pašvaldību iestādēm, kas nodrošina cilvēktiesību aizsardzību. Latvijas iedzīvotājiem pašlaik ir maz informācijas par pašreizējajām izmaiņām sakarā ar Valsts cilvēktiesību biroja nomaiņu pret Tiesībsargu biroju. Ļoti daudz cilvēku nemaz nezina, kas ir Tiesībsargs un ar ko nodarbojas viņa izveidotais birojs. Vēl viena problēma ir tā, ka neskaitāmi cilvēki nezina savas cilvēka pamattiesības, un tās pārkāpumu gadījumā vairumam nav nojausmas, kur var griezties pēc palīdzības vai konsultācijas.
Mana darba mērķis ir noskaidrot, kuras valsts un pašvaldības institūcijas nodarbojas ar cilvēktiesību aizsardzību.
Darba uzdevumi:
1) iepazīties ar literatūras avotiem,
2) izpētīt normatīvos aktus, uz kā pamata darbojas šīs cilvēktiesību aizsardzības institūcijas,
3) secināt par cilvēktiesību aizsardzības stāvokli pašlaik Latvijā.
Darbā tiks izmantoti likumi un citi normatīvie akti, uz kura bāzes darbojas attiecīgās cilvēktiesību aizsardzības iestādes.
1.nodaļa
Cilvēktiesību teorijas jautājumi
1.1. Cilvēktiesību jēdziens
Cilvēktiesības ir tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp valsti un indivīdu (indivīdu grupām); tās nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem. Tās ir cilvēkam, indivīdam, fiziskai personai, personībai, neatņemamas un pašpietiekamas pamattiesības, kas izsaka pašcieņas, brīvības, taisnīguma un labklājības vajadzības un intereses attiecībās ar valsti un varu. Tādas tiesības piemīt cilvēkam no dzimšanas. Cilvēktiesības ir skaidras, precīzas un konkrētas tiesību normas, kas ir ietvertas starptautiskos dokumentos un Latvijas Satversmē un likumos. Cilvēktiesības, pirmkārt, ir starptautisko tiesību sastāvdaļa. Otrkārt, nacionālajās tiesībās tās ir publisko tiesību sastāvdaļa. Tas nozīmē, ka cilvēktiesības ietur sevī gan starptautisko tiesību, gan nacionālo publisko tiesību vispārējās teorētiskās un dogmatiskās atziņas. Cilvēktiesību galvenās funkcijas ir nodrošināt cilvēka tiesības pret valsti un pasargāt individuālo brīvību jomu no valsts varas. Tātad tās ir indivīda (cilvēktiesību subjekta) tiesība prasīt kādu noteiktu rīcību no valsts (cilvēktiesību objekta) un šīm tiesībām korespondējošs valsts pienākums šādi rīkoties.
…
