Dotajā brīdī bankas pilda daudzveidīgas operācijas, kas bez šaubām ir pakļautas riskam. Risku apzināšana un pareiza un efektīva to pārvaldīšana nodrošina banku efektīvu vadīšanu, stratēģiski pareizu lēmumu pieņemšanu un konkurētspējas paaugstināšanu. Risku pieņemšana ir bankas darbības pamats.
Lielāku peļņu parasti sola darījumi ar augstāku riska pakāpi. Lai pasargāties no iespējamiem zaudējumiem, ir jāprot risku novērtēt. Kā zināms, jebkurš tirgus vērtējums ir nosacīts, visu paredzēt nav iespējams, taču katram riskam noteikti jānosaka maksimālā robeža. Riskiem ir jābūt saprātīgiem, kontrolējamiem un jāatrodas to finansiālo iespēju un kompetenču robežās.
Pēc risku izcelsmes var izdalīt divas risku grupas: ārējie un iekšējie riski. Ārējie riski ir objektīvi, un tos nevar regulēt pašas bankas menedžeri. Pie ārējiem riskiem pieskaita politiskos, likumdošanas, ekonomiskās krīzes riskus, stihijas gadījumu riskus utt. Iekšējie riski rodas pašas bankas darbības rezultātā. Pie šādiem riskiem pieskaita finansu riskus (kredītrisks, valūtas, procentu, likviditātes risks), realizācijas riskus, nepareiza vadības lēmuma risku u.c.
Petnieciskā darbā ietvaros autors galvenokārt pievērš uzmanību valūtas riskam. Pirmsmonopolistiskā kapitālisma apstakļos, zelta standarta laikos, valūtas riski bija minimāli. Pārejot pie slīdošiem valūtu kursiem, valūtas riski palielinājas.
Darba tēma ir “Valūtas risks banku sistemā”, bet ir nepieciešams ierobežot tematu, jo nav iespējams kursa darba ietvaros izdarīt pilnu valūtas riska analīzi, tāpēc pētnieciskā darba ietvaros es meģināju saistīt valūtas risku ar starpbanku operācijām.
Darba mērķis ir izanalizēt speciālo literatūru valūtas rikā valdības jautājumos un izanalizēt normatīvos dokumentus, izdarīt secinājumus un sniegt priekšlikumus valūtas riska samazināšanai bankā un valsts līmenī.. Darba mērķis arī ir nostiprināt un paplašināt teorētiskas zināšanas par pētāmo priekšmetu.
Vadoties no izvirzīta mērķa, nepieciešams noteikt tā sasniegšanai risināmos uzdevumus. Darba risināmie uzdevumi ir šādi :
1. definēt un klasificēt valūtas risku;
2. izpētīt valūtas riska noteikšanas metodes;
3. izpētīt valūtas riska ierobežojumus iekšbankā un valsts līmenī;
4. izpētīt Latvijas komercbanku valūtas risku;
5. izdarīt secinājumus un priekšlikumus.
Darba struktura sastāv no trīm daļam. Pirmā daļā iet runā pat valūtas riska jēdzienu, tā izpausmi un rāšanas iemeslus. Otra daļā uzmanība tie pievērsta valūtas riska noteikšanas metodem, tiek uzskaitītas gan fundamentāla, gan tehniska analīzes, kā arī maksatspējas noteikšanas metode. Treša dalā sastāv no ierobezōjumu konstatēšanas bankā un valsts līmenī.
Darba gaitā būs pielietotas sekojošas pētījuma metodes: latviešu un ārzemju specializētas literatūras pētīšana, kā arī, nepieciešamības gadījumā, tulkošana; piemēru izstrādāšana; attēlu sastādīšana ka arī grafiskās analīzes metode.
Par pētniecības sākumu var uzskaitīt Jamaikas konferenci 1971 gadā, kad tika nolemts ievest slīdošus valūtas kurus.
Zinātniskā darbā izmantota speciālā literatūra, banku apskati, Latvijas Bankas apskati un preskonferences, likumi, avīzes, intervijas, kā arī informācija no interneta.
Darbā atsaucēm ir lietotas kvadrātiekavas, kur pirmais cipars nozīmē literatūru vai avotu pēc kārtas, bet otrs - lapaspusi šajā avotā.
Valūtas riski ir finansu risku daļa, kuriem tiek pakļauti starptautisko ekonomisko attiecību dalībnieki, ta skaitā arī bankas. Valūtas riski – valūtas zaudējumu bīstamības iespēja, kas saistīta ar ārzemju valūtas kursa maiņu attiecībā pret nacionālo valūtu, organizējot ārējās tirdzniecības, kredīta, valūtas operāciju fondu un preču biržās atvērtas valūtas pozīcijas gadījumā [7-190].
Ar valūtas risku starpbanku līmenī tāpat tiek domāts naudas līdzekļu nepiegādāšanas risks norunātajās laika vienībās, tā saucamais, kontragenta risks. Tas var būt saistīts ar bankrotu, kļūdaini ievadītām maksāšanas instrukcijām, valsti, kurā dzīvo maksātājs, likumdošanas īpatnībām utt..…
