Katrai valstij ir sava nauda. Tā kalpo par maiņas vai maksājuma līdzekli, par rēķina mērvienību, vērtības saglabāšanas līdzekli, kā arī tiek izmantota atlikto maksājumu darījumos. Turklāt kā nacionālā valūta ne tikai iekšējā, bet arī ārējā tirgū.
Sabiedrisku attiecību kopums, kas rodas funkcionējot valūtām, ko izmanto savstarpējai maiņai ar nacionālu saimniecību darbības rezultātiem pasaules saimniecībā ir starptautiskās valūtas attiecības. Atsevišķi valūtu attiecību elementi parādījās vēl antīkā pasaulē – Senajā Grieķija un Romā – vekseļu un augļotāju veidā.
Savā valstī cilvēki izmanto nacionālo valūtu, bet operācijām aiz robežas tiem ir nepieciešama ārvalstu valūta. Šiem mērķiem eksistē speciāli tirgi, kurus sauc par valūtas tirgiem. Valūtas tirgus – tā ir attiecību sistēma, kas ir saistīta ar valūtas pirkšanu – pārdošanu un citām, ar valūtu saistītām operācijām. Valūtas tirgus galvenais uzdevums ir tā dalībnieku nodrošinājums ar ārvalstu valūtu un valūtas kursa regulēšana.
Starptautiskam valūtas tirgum ir dziļas gadsimtiem ilgas saknes. Tas ņem savu sākumu vēl tūkstošiem gadu līdz mūsu ērai, kad Ēģiptē parādījās pirmā metāla nauda. Paši valūtas maiņas operācijas to mūsdienu izpratnē sāka attīstīties vidējos gadsimtos. Tas bija saistīts ar starptautiskas tirdzniecības un jūrniecības attīstību. Par pirmajiem valūtas spekulantiem tiek uzskatīti Itālijas naudas mainītāji, kuri pelnīja uz dažādu valstu valūtas apmaiņas.
Ar starpvalstu attiecību attīstību valūtas apmaiņas operāciju tirgus izmainījās, iegūstot arvien vairāk skaidras kontūras. Īpaši nozīmīgas izmaiņas valūtas tirgus attīstībā notika XX gadsimtā. Mūsdienu veidolu šis tirgus ieguva 20 gadsimta 70.gados , kad tika likvidēta vienas valūtas fiksēto kursu sistēma attiecībā pret citu.
Pēc ierobežojumu noņemšanas uz valūtas svārstībām parādījās jauns biznesa veids, kurš ir izveidots uz ienākumu iegūšanas valūtas kursu izmaiņu brīvas sistēmas nosacījumos. …