Vara

Kopš Platona un Aristoteļa varu izprot kā attiecības valdīt – pakļauties. Vara pastāv indivīdu attiecībās, varas realizācija un varas attiecības atklājas visās cilvēka darbības sfērās. Vara izpaužas tad, kad ir skaidri saskatāmi pavēles un paklausības elementi.
Varas jēdzienu var traktēt arī kā noteiktu uzvedības veidu, ar kura palīdzību var:
izmainīt citu indivīdu uzvedību – bihevioristiskais tips;
sasniegt noteiktus mērķus – teleoloģiskais tips;
izmantot noteiktus līdzekļus, piemēram, vardarbību – instrumentāliskais tips.

Vara tiek izmantota, lai realizētu atsevišķu indivīdu vai indivīdu grupu interesēm atbilstošus mērķus. Indivīds vai to grupa, kam pieder vara, ietekmē padotos un savu gribu novada līdz izpildītājam, izmantojot noteiktus sociālus, ekonomiskus un politiskus paņēmienus. Vara ir tik liela, cik lielā mērā citi pakļaujas tai.
Vieniem vara pieder, bet citiem tās nav, un tāpēc varu parasti mēģina iegūt sagrābt vai iekarot. Mūsdienās daudznacionālās valstīs pēc varas tiecas atsevišķi indivīdi vai sociālas, etniskas, reliģiskas un citas līdzīgi domājošo grupas, kas dažādi – lielāka vai mazākā mērā, spēj ietekmēt politisko varu īstenojošu institūtu lēmumus un tādejādi realizēt savas intereses. …