Pirmais nosacījums nosaka ka krāsas intensitāte ir atkarīga no izturības un toņa, kas nāk no apkārtējās saules gaismas, kas savukārt veido varavīksnes parādību. Tuvu saulrietam, kad zili zaļais tonis vairs nav atmosfērā, varavīksnes ir visnotaļ sarkanas.
Otrs nosacījums vēsta, ka krāsas intensitāte ir atkarīga no ūdens pilieniem. Lieli pilieni ražo visvairāk spilgtas krāsas. Ja piliena lielums samazinās, tad gaismas vilnim ejot caur pilienu krāsas intensitāte palielinās, iejaucoties gaismas pārklāšanās procesā.
NOBEIGUMS
Apkopojot literatūras avotos pieejamo informāciju par varavīksnes veidiem un to veidošanos tika secināts, ka varavīksnes parādība novērojama pie nosacītiem faktoriem, kas ir atkarīgi no saules novietojuma, vai tā ir zemu vai augstu debesīs, kas savukārt ir atkarīgs no diennakts laika un gadalaika. Dabā pastāv vairāku veidu varavīksnes primārā, sekundārā, atstarotā un mēness varavīksnes, kuras tika apskatītas šajā darbā, taču ir sastopami arī cita veida.
Varavīksnes veidošanā pamatā ir gaismas laušana, gaismas atstarošanās un gaismas diverģence. Šie parametri arī nosaka, kādā leņķī varēsim novērot parādību.
Ievērojot visus atkarīgos faktorus arī pašam ir iespējams projicēt varavīksnes parādību, izmantojot ūdens strūklu no kuras atšķeļas ūdens pilieni, ja saule atrodas aiz ūdens avota, gaisma, kura iet caur ūdens pilieniem tiks lauzta, piliena iekšpusē diverģēs un atstarosies, veidojot krāsainu loku.
…
