Savā referātā es aprakstīšu vardarbības iespējamos cēloņus. Kari, nemieri, nogalināšana, veselu tautu iznīcināšana ir bijusi neatņemama cilvēces vēstures, tās attīstības daļa. Gan primitīvajās sabiedrībās, gan antīkajā pasaulē, viduslaikos, feodālisma apstākļos pastāvīgi, kā regulējošs un mērķracionāls instruments, izmantota vardarbība. Mūsdienās, vismaz Rietumu sabiedrībā lielākā daļa vardarbības izpausmju ir aizliegta, taču leģitīmā vardarbība tiek atbalstīta. Uzvedības normas kļuvušas daudz noteiktākas, tāpat kā ekspektācijas par citu uzvedību, vardarbību vērtējot kā ekstremālu rīcības izpausmi. Vardarbība var izpausties dažādos veidos un tai var būt atšķirīgas – fiziskas, seksuālas vai emocionālas dabas raksturs. Savā referātā vardarbību arī traktēju šādā – plašā kontekstā, to definējot kā ”cita cilvēka apzinātu piespiešanu darīt nepieņemamo un nepatīkamo”, atsevišķi fizisko vardarbību definējot kā “fiziskā spēka vai tehniskā ieroča draudus citam cilvēkam, sākot no traumas nodarīšanas iespēju demonstrēšanai līdz miesas bojājumiem un fiziskai iznīcināšanai” (Psiholoģijas vārdnīca 1999, 150.lpp.).…