Vienā no rudens pirmajām lekcijām uzzinājām to, kāds darbs ir gaidāms šī mācību gada rudens semestrī. Sākumā bijām patiešām apjukušas, jo īsti nesapratām, ko tad pasniedzēja vēlas, lai mēs uzrakstām. Tomēr mēs ar nelielu atvieglojumu nopūtāmies tad, kad uzzinājām, ka mums vismaz ir zināmi konkrēti darbi, kas ir jāanalizē, respektīvi, Jura Kronberga dzejoļu krājumi „Rudens mani raksta” un „Peti-šu”. Tad nu mēs sākām ar to, ka nedaudz izpētījām kaut ko vairāk par pašu dzejoļu autoru - Juri Kronbergu.
Juris Kronbergs ir gan dzejnieks, gan tulkotājs, kas dzimis 1946. gadā Stokholmā gleznotāja Rūdolfa Kronberga ģimenē. Savas dzīve laikā Kronbergs studējis ziemeļu un baltu valodas, literatūras vēsturi Stokholmas universitātē (1966-1974). Savus darbus dzejnieks publicē kopš sešdesmito gadu vidus. Ievērojams fakts ir tas, ka Kronbergs raksta gan latviešu, gan zviedru valodā. Juris Kronbergs, kurš ir bijis Latvijas PEN kluba (rakstnieku kluba) priekšsēdētājs (1991-1993), bijis Zviedrijas valdības un parlamenta tulks (1987-1992), Latvijas vēstniecības Stokholmā (1992-2002) kultūras atašejs, šodien ir galvenais latviešu literatūras tulkotājs zviedru valodā – tulkojis latviešu tautasdziesmas, V. Strēlertes, V. Belševicas, I. Ziedoņa, K. Skujenieka un citus dzejnieku darbus. Latvijā izdota zviedru dzejas izlase “Mani zviedri” (2000).
J. Kronberga dzejoļu krājums „Rudens mani raksta” ir paša dzejnieka izveidota dzejoļu izlase ar pirmpublicējumiem un dzeju no krājumiem “Iesnas un citi dzejoļi”, “Biszāles”, “Tagadnes”, “Laiks” un citiem. Šo dzejoļu krājumu veido 5 nodaļas, kurās ievērots dabas cikliskuma princips: pirmā nodaļa „Jūlijs, augusts”, otrā nodaļa „Septembris”, trešā nodaļa „Oktobris”, ceturtā nodaļa „Novembris” un piektā nodaļa ar tādu pašu nosaukumu kā dzejoļu krājumam „Rudens mani raksta”.…