Par sava zinātniski pētnieciskā darba tēmu autore izvēlējās – „Vārkavas novada izveidošanas sociālekonomiskais vērtējums”. Novads tika izveidots administratīvi teritoriālās reformas gaitā un bija viens no pirmajiem novadiem Latvijā. Šī tēma autorei likās interesanta, jo reforma tiek realizēta jau vairākus gadus, taču to aktīvi, lielā steigā sāk īstenot pēdējā laikā.
Autore vēlas uzzināt, kas mainījies novadā pēc tā izveides un kā reformu vērtē novada iedzīvotāji.
Šī tēma autorei ir aktuāla, jo viņa un vecāki dzīvo Vārkavas novadā.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir noskaidrot Vārkavas novada izveides sociālo un ekonomisko nozīmi.
Šajā nolūkā darbā izvirzītie darba uzdevumi:
1.Analizēt literatūru un avotus par Latvijas teritoriālo reformu, tās mērķiem un norises gaitu.
2.Raksturot Vārkavas novada fiziski ģeogrāfisko stāvokli un tā ekonomiskos rādītājus.
3.Analizēt teritoriālās reformas gaitu Vārkavas novadā.
4.Noskaidrot Vārkavas novada iedzīvotāju viedokli un vērtējumu par teritoriālās reformas ietekmi.
Pētījuma veikšanā izmantotās metodes:
literatūras un avotu analīze;
dokumentu izpēte;
anketēšana;
datu statiskā apstrāde un analīze.
Darbs sastāv no teorētiskās daļas, kas balstās uz literatūras izpēti par administratīvi teritoriālo reformu, tās īstenošanu Vārkavas novadā, un praktiskās daļas, kur ir iedzīvotāju viedokļa par teritoriālo reformu Latvijā un Vārkavas novadā analīze.
Pētniecisko darbu iespējams izmantot kā mācību palīglīdzekli skolas biznesa ekonomisko pamatu kursa apguvei, kā arī veicot dziļākus pētījumus par šo tēmu.
1990. gada 15. februārī Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma likumu par pagasta, rajona un pilsētas pašvaldībām. Pieņemtais likums par pašvaldībām lielā mērā paplašināja to tiesības un uzlika tām galveno atbildību par ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanu savā teritorijā. Tas bija aizsākums kardinālai pašvaldību reformai atbilstoši iedzīvotāju interesēm un to vajadzību apmierināšanai. Reforma tika risināta ar lielām grūtībām, atklājot arī pieņemto likumu nepilnības[2;16].
Jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu sāka apspriest 1993. gadā Augstākās padomes speciālisti izveidotā komisijā, jo veiktās pašvaldību reformas kopumā nebija pietiekami efektīvas. 1998. gadā pieņēma likumu par administratīvi teritoriālo reformu. 1999.– 2000. gadā veica visu valsts administratīvo teritoriju izpēti. Uz tās bāzes 2001. gadā radīja projektu par veidojamām 102 pašvaldībām. Ministru kabinets izskatīja šo projektu, kā arī projektu par 33 pašvaldībām. Abus nodeva sabiedriskajai apspriešanai. Lielāks atbalsts bija 102 pašvaldību modelim. Taču šo modeli vienprātīgi neatbalstīja pašvaldības.…
