Vecāko klašu skolēnu sagatavotība profesijas izvēlei

Šā darba tēma ir ”Vecāko klašu skolēnu sagatavotība profesijas izvēlei.” Mūsdienās problēma, kas saistīta ar profesijas izvēli, ir ļoti aktuāla. Īpaši tā kļūst aktuāla vecāko klašu skolēniem. Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, jauniešiem rodas plašas iespējas izglītības jomā, bet ir nepieciešams, lai jaunietis būtu konkurētspējīgs Eiropas darba tirgū. Apzinoties šo faktu, mūsdienu jaunatne īpašu uzmanību pievērš izglītībai, tās nepieciešamībai un iespējām.
Mācoties vecākajās klasēs, skolēnam ir jāizvēlas nākama profesija, jo tieši šajā laikā tiek noteikts profesionālais dzīves ceļš.
Šajā laikā izdarīta izvēle ir pamats tālākai izglītībai.
Vecāko klašu skolēnu izdarīta izvēle ir atkarīga no daudziem faktoriem: no sekmīgas mācīšanās atsevišķos priekšmetos, vēlēšanās izvēlēties vecāko profesiju vai kāda cienījāma skolotāja padoma.
Lielā mērā profesijas izvēle ir atkarīga arī no vecāko klašu skolēna pašapziņas attīstības, jo tieši pašapziņa dot iespēju cilvēkam redzēt sevi, vērtēt savas spējas dažādās dzīves sfērās: mācību, profesionālajā, savstarpējo attiecību sfērā.
Šajā pētījumā tiek mēģināts noteikt, kā agrīna profesionālā orientācija nosaka vecāko klašu skolēnu profesijas izvēli.
Lai risinātu šo uzdevumu bija izvēlētas divas respondentu grupas: Puškina liceja( kur profesionalizācija sākas no 8. klases) un Rīgas 30. vidusskolas skolēni.
Pētījuma objekts – profizglitības īpatnības Puškina licejā.
Pētījuma priekšmets – vecāko klašu skolēnu sagatavotība profesijas izvēlei.
Pētījuma mērķis – noskaidrot vecāko klašu skolēnu profesionālas sagatavotības atšķirības, atkarībā no profesionālas orientācijas skolā.
Mūsu pētījuma hipotēze ir šāda:
Vecāko klašu skolēnu sagatavotība profesijas izvēlei notiek sekmīgi, ja:
skola ir agrīna profesionalīzācija;
skolēni iepazīstas ar dažādām profesijām;
skolēni apzinās savas iespējas;
skolēni gatavo sevi izvelētai profesijai…