3. Secinājumi un priekšlikumi
Darbā izvirzītā hipotēze – vecāku zināšanas par pārtikas piedevām un to ietekmi uz bērna veselību ir nepietiekamas – apstiprinās, ko autore pamato ar iegūtajiem secinājumiem.
1. Kas ir pārtikas piedevas nevar precīzi atbildēt 29% no respondentiem.
2. Visbiežāk atzīmētais informācijas avots, no kura iegūst ziņas par pārtikas piedevām ir televīzija, un radio, nedaudz mazāk no respondentiem atzīmē periodiskos izdevumus. Ļoti plašas iespējas piedāvā arī internets, ko aptaujātie atzīmē samērā maz 11%.
3. 73% no cilvēkiem neaplūko sniegto informāciju uz etiķetes, kas ir ļoti svarīgi, jo tā ir vienīgā iespēja iepazīties ar pārtikas piedevām, kas ir pievienotas izvlēlētā produkta ražošanas procesā.
4. Aptaujātie vecāki (77%) nesaprot patērētājam sniegto informāciju uz marķējuma, kas varētu būt galvenais iemesls, kāpēc šī informācija, kas, sniegta uz etiķetes, netiek lasīta.
5. Produktu grupa, kas satur visvairāk pārtikas piedevas, kuras uzskata par nevēlamām bērna veselībai ir saldumi, ko atzīmē 32% no respondentiem.
6. Veikalos nopērkamie pusgatavie pārtikas produkti gandrīz visi satur pārtikas piedevas, lai varētu ilgāk saglabāties, veselīgāk ir uzturā izmantot mājās gatavotu ēdienu, 34% no vecākiem atzīst, ka pusgatavos produktus lieto vairāk nekā vienu reizi dienā.
7. Bērni vislabprātāk no našķiem izvēlas saldās un sāļās uzkodas (čipsus, karameles, konfektes, košlenes, sāļos riekstiņus, limonādes). Šie produkti nomāc apetīti un izmaina bērna garšas izjūtas, mājās gatavotas ēdiens sāk šķist negaršīgs.
8. 82% no vecākiem nekontrolē kādas pārtikas piedevas viņa bērna izvēlētais produkts satur, vai nu vienaldzības vai arī informācijas trūkuma dēļ.
…