Vecuma pensijas aprēķināšanas tiesiskās problēmas

Latvija bija viena no pirmajām valstīm Centrālajā un Austrumeiropā, kas pēc valsts neatkarības atgūšanas uzsāka jaunas daudzlīmeņu pensiju sistēmas ieviešanu. Tika ieviesta uz kapitāla uzkrāšanas principiem balstīta nefondēto paaudžu solidaritātes pensiju shēma. Pensiju reforma sākās 1995.gadā, kad Latvijas Republikas Saeima atbalstīja 1994. gadā izstrādāto Pensiju reformas koncepciju.
Jaunā pensiju sistēma ir veidota kā apdrošināšanas sistēma, kas balstās uz katra personisko ieinteresētību savu vecumdienu nodrošināšanā un pēc ekspertu vērtējuma ir samērā tipiska Austrumeiropas postsociālisma valstīm1.
Pašlaik pensiju sistēmas reforma likumdošanas jomā ir pabeigta. Darbību ir uzsākuši visi trīs pensiju sistēmas līmeņi. Likums „Par valsts pensijām”, kas nodrošināja pensiju 1. līmeņa īstenošanu, stājās spēkā 1996. gada janvārī, 1998. gada jūlijā stājās spēkā likums “Par privātajiem pensiju fondiem” (3.līmenis). Ar 2001.gada 1.jūliju stājies spēkā “Valsts fondēto pensiju likums”, kas reglamentē 2.pensiju līmeņa darbību.
Kaut gan pensijas sistēmas likumdošana ir pabeigta, nereti presē, televīzijā un radio tiek izteikti dažādi viedokļi par šīs sistēmas nepilnībām. Visasākās diskusijas vēl aizvien norit par vecuma pensijām un nepieciešamajām izmaiņām likumā “Par valsts pensijām”. Atsaucoties uz pensionāru protestiem, tika izveidota Ministru kabineta darba grupa, kas pētīja nepieciešamību izdarīt grozījumus likumā.…