Saturs
Ievads........................................................................................................3
1. Vēsture..........................................................................................4
2. Pusaudži – veģetārieši...................................................................5
2.1 Ģimenes pusdienas..................................................................5
2.2 Vienīgais veģetārietis ģimenē..................................................5
2.3 Pusaudžiem vajadzīgs uzņemt dzelzi.......................................5
2.4 Vielas, kuras nepieciešamas uzņemt........................................6
3. Enerģija..........................................................................................9
3.1. Ēdienu veidi, ko var ņemt līdz uz skolu..................................9
4. Veģetārisma paveidi.......................................................................10
4.1. Uztura veidi, kas saistīti ar veģetārismu...................................10
5. Daļēja veģetārisma paveidi...............................................................11
6. Veselības aspekti...............................................................................12
7. Mirstība un mūža ilgums...................................................................13
8. Veģetārisms nešķiro nevienu............................................................14
9. Pastāv dažādi veģetārisma varianti...................................................15
10. Veselīgs uzturs.................................................................................16
11. Pētnieciskā daļa...............................................................................17
12. Secinājumi........................................................................................20
13. Nobeigums........................................................................................21
14. Izmantotās literatūras avoti...............................................................22
Ievads
Ilgas un nerimstošas diskusijas risinās par cilvēka ēšanas vēsturiskajiem aspektiem. Bieži dzirdēts uzskats, ka cilvēkam ir jābūt visēdājam. Taču cilvēka ķermeņa anatomiskā izpēte liecina par pretējo. Pēc barošanās pazīmēm cilvēka ķermenis visvairāk līdzinās cilvēkveidīgajiem pērtiķiem, kuri pārtiek no augļiem un riekstiem. Šo dzīvnieku ādā tāpat kā cilvēkiem ir miljoniem poru, caur kurām izdalās sviedri, viņiem ir pastāvīgie zobi barības sasmalcināšanai, siekalām ir sārmaina reakcija, un tajās tieši tāpat kā cilvēkam ir amilāze (ferments), kas atvieglo barības sagremošanu. Viņu zarnu trakts ir garš, tas paredzēts augļu un dārzeņu (nevis ātri pūstošas gaļas) sagremošanai. Cilvēkam ir līdzība arī ar zālēdājiem, uz kuriem gaļa iedarbojas ļoti kaitīgi, bet ir milzīgas anatomiskas atšķirības no gaļēdājiem dzīvniekiem. Vēl gribētos piebilst par mietpilsonisko dalījumu veģetārieši- vegāni (tie, kuri vienkārši neēd gaļu un tie, kuri ir pavisam slimi, neēd to, ko normāli cilvēki ēd).
Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa, tai skaitā zivis, putnu gaļa un vēžveidīgie). Plašākā nozīmē par veģetārismu var runāt arī kā par dzīvesveidu, jo daļa veģetāriešu apsvērumus, kuru dēļ tie mainījuši savu uzturu, attiecina arī, piemēram, uz izturēšanos pret dzīvnieku izmantošanu izklaidei vai uz apģērba izvēli un citiem dzīves aspektiem.
