Vējuzplūdi

Vējuzplūdi ir vieni no lielākajiem ģeofizikālajiem riskiem piekrastēs, un tie tiek asociēti ar īpašumu un dzīvības apdraudējumiem (von Storch et al. 2008). Tieši vējuzplūdi rada vislielākos draudus cilvēku dzīvībai tropisko ciklonu gadījumā (Ellis et al. 2015). Vējuzplūdi ir ūdens līmeņa paaugstināšanās jūrā, kad pūš noteikta virziena vējš. Rezultātā var applūst piekraste vai arī jūras ūdens var ieplūst upē, izraisot plūdus tās krastos. Viens no noteicošajiem faktoriem vēja uzplūdu veicināšanā ir noteikti meteoroloģiskie apstākļi – vēja virziens un stiprums. Vējš ar berzes spēku pārvieto ūdeni krasta virzienā, un tā, kā jūra, virzienā uz krastu, paliek seklāka, ūdens līmenis paaugstinās. Nereti vēja uzplūdu radīto augsto ūdens līmeni papildina lietus ūdens pieplūdums. Spēcīgs ciklons piekrastē var paaugstināt ūdens līmeni ne tikai ar vēju, bet arī ar zemo atmosfērisko spiedienu, bet šis faktors salīdzinoši ir mazāk nozīmīgs. Vējuzplūdu intensitāti palielina vai samazina paisums un bēgums, kas Latvijas kontekstā arī nav īpaši nozīmīgi. Koriolisa efekta ietekmē, ziemeļu puslodē vējuzplūdi būs spēcīgāki pa labi no ciklona attiecībā pret tā kustības virzienu. Plūdu intensitāti ietekmē arī piekrastes un zemūdens reljefs, kā arī upes garenslīpums grīvas posmā.