1. Vēlēšanu principi
Pasaules demokrātiskajās valstīs pastāv pieci vispāratzīti vēlēšanu principi. Vēlēšanām ir jābūt vispārīgām, vienlīdzīgām, brīvām, aizklātām un tiešām.
• Vispārīgas vēlēšanu princips- paver iespēju visiem pilsoņiem piedalīties vēlēšanās. Piedalīšanos vēlēšanās ierobežo vecuma cenzs, pilsonība, pastāvīga dzīvesvieta un veselības stāvoklis( ir jābūt psihiski veselam).
• Vienlīdzīgu vēlēšanu princips – katram vēlētājam ir vienāds balsu skaits.
• Tiešas un netiešas vēlēšanas- tiešas vēlēšanas paši vēlētāji jāvēlē pārstāvjus attiecīgas institūcijas( Saeimā, Rīgas Domē, vietējās pašvaldībās apriņķī , pagastā, pilsētā).Piemēram Austrijas, Krievijas un citu valstu prezidentus, netiešās- piemēram, Latvijas Indijas prezidentu. Netiesās vēlēšanas ir starpposms starp vēlētājiem un ievēlētu kandidātu. Latvijas Republikas Valsts Prezidentu ievēlē Saeima.
Šie galvenie vēlēšanu principi ir nostiprināti gan starptautiskajos dokumentos, gan valstu nacionālajās tiesībās. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1948.gada 10.decembrī pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 21.pantā noteikts, ka “tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu”. Tātad demokrātija pamatojas uz cilvēku brīvi paustu gribu, nosakot valsts politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras sistēmu. Viena no pašām svarīgākajām pilsoņu politiskās gribas izpausmes formām ir piedalīšanās parlamenta vēlēšanās.
Vēlēšanu tiesības ir konstitucionālo tiesību normu sistēma, kas reglamentē tiesiskās attiecības sakarā ar valsts un pašvaldību institūciju, arī svarīgāko amatpersonu (valsts galvas) ievēlēšanu. Vēlēšanas ir vienīgais tautas pārstāvības institūciju izveidošanas līdzeklis, viena no svarīgākajām demokrātijas un tautas suverenitātes izpausmes formām.
…
