Nobeigums
Salīdzinot un analizējot divu Baltijas valstu – Latvijas un Lietuvas parlamenta vēlēšanu sistēmas pēc to demokātiskuma, darba autore var secināt, ka abas hipotēzes tiek pierādītas, jo kā jau iepriekš darbā tika minēts, tad bez vēlēšanām un vēlēšanu sistēmas nebūtu iedomājama īsta demokrātija. Tas tā ir tāpēc, ka tauta spēj un vēlas brīvi paust savu viedokli vai nu balsojot, vai nu pašiem kandidējot kādā politiskā partijā. Pēc darba autores domām, Latvijā un Lietuvā pastāv vienlīdz demokrātiskas vēlēšanas un vēlēšanu sistēmas, tikai katra valsts šo demokrātiskumu interpretē savādāk. Abas valstis uzsver, ka vēlēšanām ir jābūt vispārīgām, vienlīdzīgām, brīvām un aizklātām. Šis ir ļoti svarīgs demokrātisku vēlēšanu elements. Gan Lietuva, gan Latvija uzskata, ka viena vēlētāja balss ir vienlīdz svarīga un nozīmīga kā cita vēlētāja balss, neatkarīgi no raes, dzimuma, reliģiskās pārliecības vai, piemēram, ekonomiskā statusa. Abas valstis arī uzskata, ka vēlēšanu sistēmai ir jāveicina pēc iespējas lielāka līdzdalība vēlēšanās, jo tādā veidā cilvēks (vēlētājs) spēj paust savu viedokli, kā arī lemt savu likteni. Tāpēc darba autorei nav pamata domāt, ka vienas valsts vēlēšanu sistēma ir demokrātiskāka par otras valsts vēlēšanu sistēmu. Gan Lietuva, gan Latvija savu neatkarību atguva salīdzinoši nesen, tāpēc domājams, ka tagad tās cenšas panākt demokrātijas esamību jebkurā dzīves jomā. Tajā skaitā arī vēlēšanās un vēlēšanu sistēmās.
Arī visi referātā izvirzītie uzdevumi tika izpildīti, jo tika noskaidrots, kas vispār ir vēlēšanas un vēlēšanu sistēma, tās loma, nozīme, mērķis, uzdevumi un tipoloģija. Tāpat tika noskaidrots, kas ir demokrātisks režēms, kā arī demokrātiskas vēlēšanas. Tika salīdzināta un analizēta Latvijas un Lietuvas sistuācija saistībā ar vēlēšanu sistēmu demokrātiksumu.
Šis salīdzinājums deva iespēju izzināt katras valsts pieredzi un apmainīties ar to, tādā veidā, palielinot darba autores zināšanas, kā arī dažādus vērtējošus spriedumus par pasaulē pastāvošo kārtību.
Interesanti būtu turpināt salīdzināt valstu vēlēšanas sistēmu un likumus, iekļaujot salīdzināšanā arī trešo Baltijas valsti – Igauniju, jo visas valstis kopīgi saista kopīga vēsture un dažādi notikumi. Domājams būtu svarīgi arī uzzināt kāda vēlēšanu sistēma pastāv katrā no šīm valstīm. Tāpat interesanti un noderīgi būtu salīdzināt visu trīs valstu vēlēšanu sistēmu demokrātiskumu.
…
