NOBEIGUMS
Avoti par Senās Romas verdzību un liecības par verdzības pastāvēšanu ir ļoti plašā apjomā, tāpat kā sīki apraksti par Romas sabiedrību. Izstrādājot šo darbu, autore nonāca pie secinājuma, ka Senās Romas sabiedrība ir bijusi sarežģīta un mainīga. Senās Romas vēsturē ir pārdzīvoti neskaitāmi kari, sociālās un šķiru cīņas, kas būtiski ietekmējušas gan Senās Romas sabiedrību, gan ekonomisko un politisko stāvokli.
Verdzība senajā Romā bija tam laikam atbilstoša parādība. Tā bija apstiprināta likumdošanā un visa Senās Romas militārā, kultūras un politiskā darbība balstījās tieši uz vergu darba ekspluatāciju. Patriarhālajā verdzībā, vergu darbs nenošķīrās tik krasi no brīvo ļaužu darba vai parādnieku un klientu darba, taču iesākoties klasiskajai verdzībai un pasliktinoties vergu stāvoklim, notika arī vergu sacelšanās un dažādas pretestības. Paši romieši uzskatīja verdzību par pilnīgi normālu parādību un nesaskatīja tajā ko nosodāmu. Viņu uzskats bija, ka vergi tādi ir kļuvuši nejaušības vai dievu gribas dēļ. Izpētot vergu stāvokli sabiedrībā, interesants fakts ir tas, ka vergs tika uzskatīts kā lieta, nevis cilvēks. Mūsdienās šāds pieņēmums liekas neizprotams, taču Senās Romas sabiedrībā vergs bija vērtīga manta. Tiesa gan, pētot Senās Romas verdzību, nekur nav pieminēts skatījums no pašu vergu puses un tāpēc paliek jautājums, vai paši vergi, verdzību uzskatīja par normālu un pareizu kārtību sabiedrībā, vai arī viņi to uztvēra kā pazemojumu.
Izstrādājot šo darbu, autore secināja, ka nav iespējams apkopot lielo informācijas daudzumu par vergturiem, vergiem, kas ir pieejama. Tiesa, lielais informācijas daudzums tajā pašā laikā ir vienveidīgs, kas nozīmē, ka Senās Romas sabiedrība visā visumā ir labi izpētīta un mūsdienu cilvēkam pārzināma.
…
