Kopsavilkums
Līdz šim valsts līmeņa izglītību reglamentējošos dokumentos nav nostiprināta formatīvās vērtēšanas nozīme. Izglītības standartos nepieciešams skaidri parādīt formatīvās vērtēšanas vietu un lomu mācību procesā, uzsverot tās nozīmīgumu gan konkrētā satura mācīšanas aspektā, īstenojot mācīšanos iedziļinoties, gan kā būtisku pašvadītas mācīšanās elementu. Formatīvās vērtēšanas efektivitāte atkarīga no skolotāju prasmēm. Nepieciešams pilnveidot skolotāju izpratni par formatīvo vērtēšanu, prasmi izmantot dažādus vērtēšanas instrumentus, izmantot iegūtos datus, lai veiktu uzlabojumus gan mācīšanā stundas līmenī, gan nodrošinot, ka skolēni saņem noderīgu atgriezenisko saiti un uzlabo savu mācīšanos, mācās to vadīt. Jāizplata labās prakses piemēri, nepieciešams sekmēt skolotāju profesionālu sadarbību, ieviešot un pārbaudot formatīvās vērtēšanas paņēmienus, veicot savas darbības izpēti, lai iegūtu pierādījumus, kas apliecina vērtēšanas efektivitāti. Jāturpina pētījumi par formatīvās vērtēšanas īstenošanu mācību procesā un tās ietekmi uz skolēnu sniegumu un motivāciju, lai skolu prakse vairāk balstītos pētījumu datos un būtu lielāka pārliecība par pieejas efektivitāti.
Veicot formatīvo vērtēšanu, tāpat kā summatīvās vērtēšanas gadījumā jābūt skaidriem vērtēšanas kritērijiem, jo tas pilnībā nosaka, kādi skolēna snieguma aspekti tiks izvērtēti un kādus secinājumus izdarīsim. Snieguma kritēriju un to līmeņu apraksti, mācīšanās progresa apraksti ir tie instrumenti, kas skolotajam un pašiem skolēniem mācīšanās procesā palīdz konstatēt esošo situāciju un plānot turpmākās darbības, lai uzlabotu sniegumu.
…