Vērtēšanas nozīme mācību procesā

Atzīmes ir ne tik daudz didaktisks, cik sociāls instruments. Tajās kristalizējas skolēna sociālo attieksmju būtība. Tas, ko sabiedrība gaida no skolas – labas un noturīgas zināšanas, prasmes un iemaņas, priekšzīmīgu uzvedību – pastarpināts ar atzīmi, jo tā ir atzīta par spoguli, kas atspoguļo bērna sasniegumu līmeni. (Albrehta, 2001, 158) Izcilas, teicamas, ļoti labas atzīmes – nozīme – vecāku apmierinātības un lepnumu jūtas, viņu pamācoša replika citiem vecākiem sapulču laikā, augsta prestiža sajūta sociālās aprindās (radu, kaimiņu, paziņu lokā). Skolēns izjūt savu pārakumu, norobežojas no atpalicējiem, viņam ir paplašinātas tiesības ģimenē.
Labas, gandrīz labas atzīmes – apmierinātas vecāku sejas, uzmundrinājumi noturēties tādā līmenī. Ja atzīmes seko pēc tam, kad bija augstāki sasniegumi, tad pieaugušo reakcija ir
prētēja: viņi atturās no atzinības un laipnas attieksmes, ierobežo savas tiesības, aptur sevi solījumu izpilde. Skolēns pārdzīvo savu iedragāto prestižu starp klasesbiedriem, ģimenes
locekļiem un tuviniekiem. Viduvējas, gandrīz viduvējas atzīmes – parasti vecāku sejas nav ne prieka, ne dusmu.
Vecāki izvairās runāt par bērna sekmēm. Viņi ir apmierināti ar to, ka viņu bērns nav nesekmīgs. Pats bērns uz vienaldzību atbild ar to pašu. Vājas, ļoti vājas atzīmes – uztrauktas un sastingušas vecāku sejas, saspilējums un skandāli
ģimenē, konflikti ar skolotājiem. Vecāki it visa vaino skolotāju. Skolēns izjust nospiesto stāvokli klasē, ierobežotu saskarsmes spēju ar vienaudžiem, nepilnvērtības izjūtu. (Albrehta, 2001, 158-159)…