Vērtspapīru vēsture
Vērtspapīri ir finanšu instrumenti, kas apliecina kādas personas vai uzņēmuma pienākumus vai tiesības pret citu personu vai uzņēmumu un ar ko tiek veikti darījumi finanšu tirgos. Par vērtspapīriem šos finanšu instrumentus sauc tādēļ, ka agrākos laikos visi līgumi, apņemšanās, pienākumi un tiesības tika noformētas uz papīra, bet, pieaugot darījumu apjomiem un attīstoties informācijas apmaiņas tehnoloģijām, tika ieviestas jaunas uzskaites un norēķinu metodes.
Mūsdienās vērtspapīri ir prece, kas visbiežāk pastāv tikai datora ierakstu veidā, nav ne taustāma, ne arī apskatāma, tāpēc tos sauc par dematerializētiem vērtspapīriem. Dematerializētu vērtspapīru priekšrocība ir tā, ka tie nevar sadegt, tos nevar nozagt vai viltot. Arī ieguldījuma plāna daļas pastāv tikai datora ieraksta veidā.1
Latvija vērtspapīru tirgus tika atklāts 1995.gada vasara, kad ar franču finansu speciālistu palīdzību darbu saka vērtspapīru tirgus- Rīgas fondu birza- notika pirmā sesija (tirdzniecība) un sākta Vērtspapīru tirgus attīstības koncepcijas izstrāde, kuru LR Ministru Kabinets pieņēma 1994.gada novembrī. Līdz tam Latvijā vērtspapīru tirgus faktiski nepastāvēja, izņemot privatizācijas sertifikātu tirgu un Latvijas bankas organizēto valsts īstermiņa parādzīmju tirgu.2…