Vērtspapīri, to veidi, klasifikācija un uzskaite

Jebkuras valsts ekonomiskā struktūra var balstīties tikai uz diviem organizatoriskiem sākumiem: uz vadošā orgāna subjektīvās vaļas vai uz objektīviem ekonomikas likumiem. Pirmajā gadījumā runa iet par plānoti - direktīvo ekonomiku, kas balstās uz esošo resursu sadalīšanu un peļņas iegūšanu ar tās palīdzību. Tādas sadalīšanas pamatā atrodas viena cilvēka vai cilvēku grupas pieeja (parasti paši sev piesavinājuši), kuriem ir vara lēmumu pieņemšanā. Tāpēc plānoti - direktīvā ekonomika bieži tiek dēvēta par administratīvi komandējošo. Otrajā gadījumā tiek domāts par patiesi zinātniskas ekonomikas izveidi, kuru bieži dēvē par tirgus ekonomiku.
Tirgus ekonomika - tā ir tāda veida ekonomika, kas balstās uz attiecībām, kuras rodas preci pērkot un pārdodot tirgū, kur satiekas gan pieprasījums kā patērētāju pārstāvis, gan piedāvājums kā ražošanas pārstāvis. Tirgus attiecībās piedalās dažādi ekonomiskie subjekti, tas ir atsevišķas fiziskās personas (uzņēmēji, patērētāji, investori, ieguldītāji, fermeri, pārdevēji, pircēji) un juridiskas personas (saimniekojošie subjekti). Saimniekojošie subjekti tiek pārstāvēti tirgū ar dažādiem organizatoriski - tiesiskajiem uzņēmumu veidiem un īpašumu veidiem (īres, municipālie, kopuzņēmums un citi), akciju sabiedrībām, biedrībām, kooperatīviem, biržām, fondiem, bankām, kompānijām, asociācijām, firmām, koncerniem, sabiedrībām un citām juridiskām personām.…