Secinājumi
1. Vērtspapīri ir viens no ieguldījuma veidiem, kas piedāvā dažādas ieguldīšanas iespējas. Tradicionāli tos sadala – fiksētu un nefiksētu ienākumu vērtspapīros.
2. Vērtspapīru tirgus kā jebkurš cits tirgus veidojas uz pieprasījuma, piedāvājuma un līdzsvara cenas pamata. Pieprasījumu veido vērtspapīru emitenti – valdība, pašvaldības un uzņēmumi, kuriem ir vajadzīgi papildu līdzekļi kāda jauna projekta realizēšanai un kuri grib piesaistīt tos ar jaunu vērtspapīru emitēšanu. Piedāvājumu pārstāv iedzīvotāji un uzņēmumi, kam ir izveidojušies papildus naudas līdzekļi, ko tie vēlas ieguldīt vērtspapīru tirgū, un tādā veidā iegūt papildus peļņu.
3. Starpnieksabiedrības lielāko uzmanību ( 49% no darījuma apjoma ) ir pievērsušas tirdzniecībai ar ārvalstu vērtspapīriem un Baltijas valstu parāda vērtspapīriem ( 42% no darījuma apjoma ). Klientu uzdevumā veikto darījumu apjoms ir sadalīts samērā vienmērīgi starp visiem vērtspapīru tirgus segmentiem, no kuriem lielāko daļu ( 36% ) ieņem darījumi ar Baltijas valstu parāda vērtspapīriem.
4. 2007.gadā kopējais bruto apgrozījums vērtspapīru tirgū ( ieskaitīto un norakstīto vērtspapīru plūsmu kopsumma ) bija 3.67 miljardi EUR, kas salīdzinājumā ar 2006.gadu ir pieaudzis par 61%.
5. Baltijas fondu biržas pagājušajā gadā arī veikušas virkni uzlabojumu, lai veiktu darījumus ar Baltijas uzņēmumu akcijām būtu vēl vieglāk. 2007. Gadā restrukturizēti biržu vērtspapīru saraksti – mainījās prasības uzņēmumu iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā un tika apvienots Baltijas Otrais saraksts. OMX grupas biržas Tallinā, Rīgā un Viļņā pārskatīja tirdzniecības komisijas maksu struktūru, lai samazinātu maksas biržu biedriem un efektivizētu tirdzniecību Baltijas valstu vērtspapīru tirgū.
6. Neskatoties uz akciju cenu un indeksa kritumu, pērna gada beigās Rīgas Fondu birža akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006.gada beigās.
…
