Jebkuras valsts ekonomiskā struktūra var balstīties tikai uz diviem organizatoriskiem sākumiem: uz vadošā orgāna subjektīvās daļas vai uz objektīviem ekonomikas likumiem. Pirmajā gadījumā runa iet par plānoti - direktīvo ekonomiku, kas balstās uz esošo resursu sadalīšanu un peļņas iegūšanu ar tās palīdzību. Tādas sadalīšanas pamatā atrodas viena cilvēka vai cilvēku grupas, kuriem ir vara lēmumu pieņemšanā, voluntāriskā pieeja. Tāpēc plānoti - direktīvā ekonomika bieži tiek dēvēta par administratīvi komandējošo.
Otrajā gadījumā tiek domāts par patiesi zinātniskas ekonomikas izveidi, kuru bieži dēvē par tirgus ekonomiku. Tirgus ekonomika - tā ir tāda veida ekonomika, kas balstās uz attiecībām, kuras rodas preci pērkot un pārdodot tirgū, kur satiekas gan pieprasījums, gan piedāvājums. Tirgus attiecībās piedalās dažādi ekonomiskie subjekti, tas ir atsevišķas fiziskās personas (uzņēmēji, patērētāji, investori, ieguldītāji, fermeri, pārdevēji, pircēji) un juridiskās personas.
Tirgus - ekonomisko attiecību izpausmes sfēra starp patērētajiem un ražotājiem. Katram gan preces ražotājam, gan patērētājam ir savas ekonomiska rakstura intereses, kuras var arī nesakrist savā starpā. Interešu nesaskaņas tiek atrisinātas ar preces pirkšanas un pārdošanas aktu. Tāpēc tirgus ir savdabīgs interešu saskaņošanas instruments starp ražotājiem un patērētājiem.
Mūsdienīgs tirgus - sarežģīts daudzfunkcionāls un komplekss jēdziens. Tas no vienas puses iekļauj sevī preču un pakalpojumu tirgu, bet no otras puses - resursu tirgu. Pēdējais savukārt sastāv no finansu tirgus un nekustāmā īpašuma tirgus. Tieši to abu tirgu savstarpējās attiecības arī nosaka nacionāli ekonomisko mehānismu.
Finansu tirgus - visu valsts naudas resursu kopums, savukārt tāda veida resursu. Šodien vislielākie resursi pieder ASV, Eiropas savienības un Japānas finansu tirgiem. Pēc savas struktūras finansu tirgus sastāv no trim savstarpēji saistītiem un viens otru papildinošiem, bet atsevišķi funkcionējošiem tirgiem:
1. Apgrozāmo līdzekļu tirgus un īstermiņa atmaksas līdzekļi, kuri arī izpilda naudas funkcijas (vekseļi, čeki un citi).
2. Aizņēmumu tirgus, tas ir īstermiņa un ilgtermiņa banku kredīti.
3. Vērtspapīru tirgus.
Par šī darba uzrakstīšanas mērķi kļuva vērtspapīru tirgus apskats. Šī tēma nav izvēlēta nejauši, jo, manuprāt, tas ir interesanta un mūsdienās aktuāla. Es nolēmu veikt pētījumus, lai uzzinātu cik vien iespējams vairāk par to. Tāpēc es pārlasīju daudz literatūras, savācu plašu materiālu un tagad gribētu, lai cilvēki iepazinās ar mana darba rezultātiem. Es domāju, ka tas daudziem būs interesanti un lietderīgi.…
