1.1. Vērtspapīru tirgus veidošanās un struktūra
Vērtspapīru pirmsākumi ir meklējami viduslaikos, kad rodoties jaunām tirdzniecības iespējām, radās nepieciešamība pēc liela kapitāla, ko ieguva vērtspapīru emisijas rezultātā. [5,4]
Latvijā organizēts vērtspapīru tirgus radās 20. gadsimta sākumā. Šajā periodā tirgū pārsvarā bija ārpusbiržas darījumi ar ķīlu zīmēm, kuras izlaida Rīgas pilsētas kredītbiedrība, Rīgas Hipotēku banka. 1913. gadā radās pirmās akciju bankas, kuru pamatkapitālu veidoja dalībniekiem piederošais kapitāls. No 1923. - 1929. gadam risinājās aktīva darbības ar vekseļiem, Latvijas Banka izsniedza kredītus pret vekseļiem, tas bieži vien bija par iemeslu t.s. “draudzības“ vekseļu parakstīšanai. Valsts Zemes banka ilgtermiņa aizdevumus izsniedza ķīlu zīmēs, bet tā kā ķīlu zīmes brīvajā tirgū neapgrozījās, tad banka pati tās atpirka. Ķīlu zīmju peļņas likme bija 8 procenti, vēlāk – 6 procenti gadā. Kopumā šajā laika periodā vērtspapīru tirgus bija mazāk aktīvs un ar nepilnībām tā organizēšanā [1, 308].
Laika posmā no 40.- 90. gadam Latvijā risinājās tikai tirdzniecība ar obligācijām, kuras emitēja valsts. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā, 1994. gada 22. novembrī Ministru kabinets akceptēja Latvijas vērtspapīru tirgus koncepciju, kurai pamatā ir kontinentālās Eiropas vērtspapīru tirgus modelis.
…