Vērtspapīru tirgus vēsture sniedzas tālā senatnē. Jau senās Romas laikā bija pazīstamas pirmās parādzīmes (vekseļu priekšteči), kas bija nevis papīra formas, bet gan iegrieztas koka pagalē. Tās galvenokārt izmantoja, norēķinoties par preču piegādi. No viduslaiku augļotāju darbības radās pirmās obligācijas.
Biržas vēsturiski izveidojušās no gadatirgiem. To pirmssākumi rodami 12. gs. lielākajās viduslaiku Eiropas pilsētās (Venēcijā, Florencē, Londonā), kur attīstījās tirgi, kuros pirka un pārdeva preces, vērtspapīrus, noteica naudas kursus un norēķinājās tirgotāji. Līdz ar lielajiem ģeogrfiskajiem atklājumiem radās nepieciešamība apgūt jaunās teritorijas un to dabas bagātības. Šim mērķim bija nepieciešami ievērojami naudas ieguldījumi, kas teorētiski varēja radīt lielu peļņu. Tādēļ 14. - 16.gs. bija pirmo akciju sabiedrību rašanās laiks.
14.gs Beļģijas pilsētā Brigē ieradās itālieši, lai slēgtu darījumus. No kāda bagāta Briges tirgotāja Van den Bursa vārda radās nosaukums "birža". Pirmās biržas tika nodibinātas 1531. gadā Amsterdamā. 1545. g. Lionā, 1558. g. Hamburgā, 1566. g. Londonā, 1585. g. Frankfurtē. šobrīd lielākās biržas pasaulē - Ņujorkas fondu birža tika dibināta 1792. gadā. Krievijā pirmo biržu izveidoja 1705. gadā Pēterburgā. Rīgā birža savu darbību uzsāka 1816. gadā (kopš 1858. gada - Biržas namā Doma laukumā), bet Maskavā - 1837. gadā. Krievijā līdz 1917. gadam darbojās 94 biržas.
Rīgā 20.gs. sākumā vērtspapīru tirgū dominēja ārpusbiržas darījumi ar ķīlu zīmēm, kuras izlaida Rīgas pilsētas Kredītbiedrība un Rīgas Hipotēku biedrība. Rīgas Biržā tika pārdotas nelielas akciju paketes. Pirms I Pasaules kara tika izsludināti vairāki Rīgas pilsētas obligāciju laidieni, no kuriem pēdējais tika veikts 1914. gadā uz 39 gadiem par summu 12,5 mlj. rbļ. Kara dēļ Rīga pārtrauca obligāciju atpirkšanu. Šis aizņēmums vēlāk Latvijas valstij sagādāja daudz nepatikšanu.
Pirmā Latvijas valdība - Tautas padome 1918. gada novembrī pieņēma likumu par Neatkarības 5% valsts aizņēmumu uz 15 gadiem. Sakarā ar minimālo atsaucību pēc dažām nedēļām valdība nolēma to realizēt piespiedu kārtā. Sakarā ar tuvākajos gados attīstošos inflāciju un naudas reformām šo obligāciju turētāji cieta smagus zaudējumus.
Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā vērtspapīru tirgus nebija attīstīts. To varētu izskaidrot ne tikai ar lielo kapitāla trūkumu pirmajos neatkarības gados, bet arī ar pastāvošo valsts politiku. Valsts centās sev iegūt monopola stāvokli ilgtermiņa kredīta jomā. Pēc Latvijas likumdošanas Latvijas Bankai nebija atļauts nodrošināt izlaistās banknotes ar vērtspapīriem. Tas bija viens no nopietnākajiem iemesliem, kādēļ brīvs vērtspapīru tirgus Latvijā neizveidojās. To sekmēja arī vairāku politiķu izteikumi par vērtspapīru tirgu kā novecojušu parādību.
…
