ANO pasaules veselības organizācija cilvēka veselību definē kā fizisko, garīgo, emocionālo un sociālo faktoru kompleksu, kas nodrošina vispārēju labklājību.2
Savukārt profesionālā veselības veicināšanas prakse pirmo reizi starptautiski tika atzīta un tās attīstības modelis noteikts 1986.gadā „Otavas veselības veicināšanas hartā”. Otavas harta noteica piecas galvenās stratēģijas, kas veido veselības veicināšanas prakses un politikas attīstības mugurkaulu:
veidot veselīgu sabiedrības politiku,
radīt veselību atbalstošu vidi,
stiprināt sabiedrības aktivitāti,
attīstīt personīgās iemaņas, un
pārorientēt veselības pakalpojumus.
Otavas harta veselības veicināšanu definē kā „procesu, kas iedrošina cilvēkus kontrolēt veselību noteicošos faktorus un tādējādi uzlabot savu veselību”.
Savukārt veselību noteicošie faktori ir individuālu, sociālu, ekonomisku un vides apstākļu spektrs, kas savstarpēji mijiedarbojoties ietekmē veselību. Veselības veicināšana pašos pamatos ir pasākumi un propaganda, kas vērsti uz visu veselību noteicošo faktoru kopumu, kā veselīgs dzīvesveids, kas saistīts ar indivīda rīcību, kā ienākumi un sociālais stāvoklis, izglītība, nodarbinātība un darba apstākļi, atbilstošu medicīnisko iestāžu pieejamība un fiziskās vides apstākļi.4 …