Namnieki
Visi pilsētas iedzīvotāji dalījās trīs lielās grupās: tirgoņos, amatniekos un iedzīvotājos. Pirmās divās grupās ietilpa pilntiesīgie pilsētnieki, pēdējā – nepilntiesīgie. Katrs, kas gribēja dzīvot kādā pilsētā, drīkstēja to darīt ar attiecīgās rātes atļauju. Bet, tikko viņš gribēja nodarboties ar tirdzniecību vai amatniecību, viņam bija jāiestājas namniekos. Tikai namniekiem bijaatļauts iegūt pilsētas namu vai turēt iebraucamo vietu. Ja kāds gribēja tirgoties, viņam bija jāuzrāda zināms pamatkapitāls skaidrā naudā vai drošās obligācijas; ja kāds gribēja būt par krodziniek, viņam bija jāiegādājas hercoga atļauja; jakāds gribēja būt par amatnieku, viņš bija spiests iestāties pie kāda amata meistara par mācekli, lai pēc zināmiem gadiem kļūtu par zelli un vēl pēc dažiem gadiem – par meistaru. Neskatoties uz samērā šauro garīgo apvārsni, namnieki vienmēr tiecās pēc garīgās kultūras, kas izpaudās tādā veidā, ka skolas pastāvēja gandrīz tikai pilsētās un ka grāmatu lasītāji pa lielākai daļai bija namnieki. Tomēr valsts intereses viņiem ne vienmēr sakrita ar pilsētas vajadzībām, un bieži pilsētas savā starpā cīnījās par savām tiesībām viesiem līdzekļiem, reizēm lietojot arī varasdarbus. Katrai pilsētai bija sava aizlieguma josla – “tiesas jūdze”, kurā amatniecība un tirdzniecība bija atļauta vienīgi vietējiem namniekiem. Šī josla pie dažādām pilsētām un priekš dažādiem amatiem bija dažāda. Tā, piemēram, drēbniekiem viņa sniedzās līdz ½ jūdzei, zeltkaļiem – līdz 3, bet ķirurgiem – pat līdz 6 jūdzēm. Gandrīz visi hercogi saprata latviešu elementa svarīgo nozīmi namnieku starpā un visādi to veicināja. Namnieks latvietis stiprināja pilsētnieka saistību ar zemi, jo jutās šīs zemes iedzīvotājs; bēdu un karu laikos viņš šeit palika dzīvot, kamēr ieceļotājs ātri atkal pazuda n hercogistes robežām. Tāpēc hercogiem katrā pilsētā piederēja noteikta daļa, kur viņi izdeva gruntsgabalus arī bez rātes piekrišanas. Šo daļu sauca par “pils slabodu”, un tur dzīvoja galvenokārt latvieši, kas tādā veidā ieguva brīvtiesības un darba tiesības pat tādās vietās, kur vācu namnieku noskaņojums bija pret latviešiem.
…
