Vētras

Vētra ir ļoti stips vējš, ko par vētru sāk saukt tad, kad tā stiprums ir sasniedzis 9 balles pēc Boforta skalas – 20-25 m/s. Tad vējš sāk lauzt resnus koku zarus, sāk nodarīt nelielus bojājumus ēkām, izkustina no vietas vieglus priekšmetus. Vētras laikā jūrā ir augsti viļņi ar baltām putām. Pret vētrām ir jānodrošinās un jāseko līdzi metrologu sacītajam, jo novērst tās nav iespējams.
Gandrīz vienmēr vētras, stiprā vēja dēļ, kas atnes nokrišņus, ir ar pērkona negaisu. Vētras nodara lielus kaitējumus dabai un cilvēkiem, izraujot kokus ar visāsm saknēm, pārraujot elektrības vadus, izpostot mājas un radot draudus cilvēku dzīvībai.
Vētru veidi
1. Ir arī citi vētru veidi, kas rada ne mazākus postījumus. Šīs vētras visvairāk apdraud cilvēkus un to veselības stāvokli.
Putekļu vētras - Tās rodas izžūstot augsnes virskārtai un tad pārvēršoties putekļos, ko vējš paceļ gaisā. Šo vētru laikā iespējams saslimt un vēlāk nomirt no plaušu saslimšanām. Putekļu vētras biežāk sastopamas rajonos, kur tiek apstrādāta zeme un bieži ir stiprs vējš.
Smilšu vētras - Lielu daļu tuksnešu klāj smiltis vai smilšaina augsne. Tā kā tuksnešos nemitīgi trūkst ūdens, smiltis ir sausas. Vējš var aizpūst smiltis uz visām pusēm radot smilšu vētru, kas var būt bīstama arī dzīvniekiem un cilvēkiem. Pēc smilšu vētrām var mainīties arī kāpu forma un augstums.…