Šīs posmkāju klases pārstāvjiem ķermenis sastāv no 3 nodalījumiem – galvas, krūtīm un vēdera. Daudziem vēžiem galvas posmi saplūduši ar krūtīm, veidojot galvkrūtis, ko klāj galvkrūšu vairogs jeb karapakss. Ķermeni klāj vairāk vai mazāk ciets hitīna apvalks – čaula. Čaula aizsargā dzīvnieku no ienaidniekiem, taču aizkavē augšanu, tāpēc it īpaši agrīnās attīstības stadijās vēži maina čaulu (novelkas). Vēžiem ir labi attīstīti maņu orgāni. Tāpat kā lielākajai daļai posmkāju, arī vairākumam vēžu ir pāris salikto acu jeb fasetacis. Tās bieži atrodas uz kustīgiem galvas izaugumiem – acu kātiņiem. No citiem posmkājiem vēžveidīgie atšķiras arī ar to, ka viņiem ir 2 taustekļu pāri – antenulas un antenas. Daudziem sīkiem vēžveidīgajiem īpašu elpošanas orgānu nav – viņi elpo ar visu ķermeņa virsu. Citi vēži elpo ar žaunām, kas ir īpaši izaugumi – epipodīti, kas parasti atrodas pie kājām vai īpašā žaunu dobumā zem galvas vairoga sānmalām (desmitkājvēžiem). Vēži lielākoties ir šķirtdzimuma dzīvnieki. Daudziem novērojams arī izteikts dzimuma dimorfisms. Daži vēži, piemēram, sprogkājvēži, ir hermofrodīti. Savukārt citi, piemēram, kladoceras, spēj vairoties partenoģenētiski (ar neapaugļotām olām). Tas veicina šo vēžu savairošanos lielā skaitā. Vēži attīstās galvenokārt ar pārvēršanos – vienu vai vairākām kāpurstadijām.
Dzīvo pārsvarā ūdenī, tikai nedaudzi vēži ir pārgājuši dzīvot uz sauszemes, piemēram, mitrenes. Tie izplatīti visā pasaulē. Barošanās ļoti dzudzveidīga – no filtrēšanas, piemēram, sprogkājvēžiem, līdz aktīvai medīšanai, piemēram, sānpeldēm. Zināmas arī parazītiskas sugas, piemēram, daļa airkājvēžu. Daudzi sīkie vēži ir nozīmīgs citu dzīvnieku (galvenokārt zivju) barības objekts. Daudzus, piemēram, upesvēžus, krabjus un garneles, pārtikā izmantojam arī mēs.
Vēžu klasē zināmas > 40 000 sugas. Klasē vairākas apakšklases, no kurām Latvijā pārstāvētas 4 – žokļkājvēži (Maxillopoda), žaunkājvēži (Branchiopoda), gliemeņvēži (Ostracoda) un augstākie vēži (Malacostraca). Žokļkājvēžus Latvijā pārstāv 3 kārtas – airkājvēži, sprogkājvēži (Cirripedia) un žaunastvēži (Branchiura), žaunkājvēžus – 2 – bezčaulvēži (Anostraca) un lapkājvēži, bet augstākos vēžus 5 kārtas – šķeltkājvēži, kumacejvēži (Cumacea), vienādkājvēži, sānpeldvēži un desmitkājvēži, kopā > 240 sugas.…
