Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma ir „Vēzis”. Izvēlēties šo tēmu mani pamudināja tas, ka tieši mana ģimene nesen saskārās ar šo briesmīgo slimību. Precīzak sakot, tas skāra manu tēvu. Iedomājos, ka varētu būt diegzan interesanti papētīt šo slimību, jo tā mūsdienās ir ļoti liela problēma. Tā var skārt jebkuru cilvēku, jebkurā vecumā. Mans darba uzdevums ir:
Izpētīt iespējamos vēža veidus;
Izpētīt saslimstības stāvokli ar vēzi Latvijā un pasaulē;
Izpētīt sava tēva slimību un ārstēšanu.
Savā darbā esmu aprakstījis diezgan plašu tēmu. Esmu apskatījis „Vēzi” kā tādu kopumā, neizvēloties kaut kādu noteiktu virzienu vai paveidu. Esmu apkopojis visu galveno par vēzi, kā arī devis konkrētu un diezgan spilgtu piemēru no dzīves.
Varētu teikt, ka Vēzis nav tikai viena slimība, tā drīzāk ir slimību grupa. Jebkurā tā formā vēzis ietekmē ķermeņa šūnas, izmaina tās un aug nekontrolējami. Lielākā daļa vēža šūnu veido sacietējumu jeb masu, ko sauc par audzēju.
Audzēja šūnas var izlauzties un ceļot pa citām ķermeņa daļām, kurās tās apstājas un atkal var sākties augšanas process. Šo šūnu izplešanas procesu sauc par metastāzēm. Kad vēzis izplešas, to joprojām sauc tā ķermeņa daļās vārdā, kur tas sākās. Piemēram, ja krūts vēzis pāriet uz plaušām, tas tik un tā ir krūts vēzis, nevis plaušu vēzis.
Malignās šūnas ir katram cilvēkam. Tikai vienam tās dzīves laikā sāk attīstīties, citam – ne.
Cits vēža apzīmējums ir ļaundabīgais audzējs. Tajā pašā laikā ir arī vēži, ļaundabīgie, kuri neveido audzējus, piemēram- asins vēzis- leikēmija. Patlaban sabiedrībā nereti var sastapties ar viedokli, ka vēzis ir neārstējama slimība. Tikai retais zina, ka, konstatējot vēzi agrīnās stadijās, ar šo slimību var veiksmīgi cīnīties Tomēr, manuprāt, pilnīgi izārstēties un dzīvot kā agrāk izdodas tikai ļoti niecīgam slimo procentam..
Lai sekmētu saslimšanas ar vēzi atklāšanu agrīnās stadijās, visiem iedzīvotājiem regulāri ir jāiziet fluorogrāfiskās apskates. Sievietēm regulāri ir jāiziet arī apskate pie ginekologa.…
