-
Video adapteris
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Videokarte | 4 |
2. | Videokartes attīstība | 7 |
3. | Videokartes savietojamība ar attiecīgo datoru | 8 |
4. | Videokartes darbības veidi 2D režīmā un 3D režīmos | 10 |
5. | Videoatmiņu tipi | 12 |
6. | Videokaršu standarti | 14 |
7. | Grafiskā videokarte – ATI 9000/9700 | 15 |
8. | Attēla veidošana | 17 |
9. | Paātrinātais grafiskais ports AGP | 18 |
10. | AGP režīmi | 20 |
11. | Video izeju veidi | 22 |
12. | Video ieeju veidi | 24 |
13. | Grafiskie kristāli | 25 |
14. | Videokartes detaļas un uzbūve (zīmējumi) | 27 |
Secinājumi | 28 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 29 |
Šo darbu es izvēlējos jo mani interesē grafikas attēlošanas procesa izpete, un videokaršu uzbūves principi.
Videokartes ir datora komponents, kurš vis straujāk attīstās salīdzinājumā ar pārējiem komponentiem. Jaunu versiju un tehnoloģiju izstrāde notiek nepārtraukti, un nevar zināt varbūt rīt nāk klajā ar kādu jaunu tehnoloģiju. Un tas kādas videokartes mēs tagad uzskatam par labakajam, pēc neilga laika domāsim: ”kā ar tādu var strādāt?”
Galvenais darba mērķis ir noskaidrot kāda ir videokaršu nozīme un to darbības princips.
Lai saniegt darba mērķi ir nepieciešams:
Atrast un apkopot informāciju;
Ja nepieciešams iztulkot atrasto informāciju;
Izanalizēt informāciju;
Izveidot viegli uztveramu un labi parskatāmu apkopojumu par videokartēm.Videokartes nozīme
Videokontrolieris atbild par attēla izvadu no video atmiņas, tas satura reģenerāciju, monitora atjaunošanās frekvences signālu formēšanu un centrālā procesora pieprasījumu apstrādi. Lai izslēgtu konfliktus griešanās pie atmiņas laikā starp videokontrolieri un centrālo procesoru, videokontrolierim ir atsevišķs buferis, kurš brīvajā no griešanās pie CP (centrālais procesors) laikā aizpildas ar datiem no video atmiņas. Ja konflikts ir neizbēgams, tad videokontrolierim nākas aizturēt CP griešanos pie video atmiņas, kas samazina sistēmas produktivitāti; lai izslēgtu šāda veida konfliktus daudzās kartēs izmantojas tā saucamā divportu atmiņa, kas pieļauj vienlaicīgu griešanos starp divām iekārtām.
Praktiski visi mūsdienīgie videokontrolieri tiek uzskatīti par plūsmveida -to darbs ir saistīts ar vairāku grafiskās informācijas plūsmu izveidošanu un samaisīšanu vienā. Parasti tas ir pamata attēls, uz kuru uzliekas peles kursora attēls un atsevišķs attēls taisnstūrveida logā. Videokontrolieris ar plūsmas apstrādi, tāpat ar dažu tipisku funkciju aparātatbalstu, saucas par akseleratoru vai paātrinātāju un kalpo CP atbrīvošanai no rutīnas operācijām attēla formēšanā. Tas nozīmē, ka kontrolieris veic grafisko funkciju apstrādi, kurām nepieciešama intensīva skaitļošana, kuras rezultātā netiek noslogots CP. No šejienes seko, ka grafiskais kontrolieris operē ar savu atmiņu. …
Darbā apkopota visa informācija par videokartēm. Sākot no pašām vecākajām līdz jaunākajām videokartēm visa informācija. To darbības principi, uzbūve, sastāvdaļu raksturojums, tipi, standarti, darbības veidi, grafiskie kristāli, videokaršu porti, video izeju/ieeju veidi, to raksturojums, u.c. Pilns kursa darba noformējums.
- Audio un video apstrāde
- Ievadierīces /izvadierīces un skaņas kartes/videoapakšsistēma
- Video adapteris
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Videokartes uzbūve
Реферат для средней школы7
-
Datora videokarte
Реферат для средней школы2
-
Ciparu videokameras uzbūve
Реферат для средней школы2
-
Ievadierīces /izvadierīces un skaņas kartes/videoapakšsistēma
Реферат для средней школы2
-
Videokaršu uzbūves un parametru apskats
Реферат для средней школы20
Оцененный!