Cilvēks ir kļuvis par visietekmīgāko dzīvo radību uz planētas. Viņa darbības rezultātā, vai tā būtu enerğijas un derīgo izrakteņu ieguve vai lauksaimniecība, industrija un urbanizācija, ir notikušas fundamentālas pārmaiņas apkārtējā vidē. Ir mainījies atmosfras sastāvs. Ūdens ir kļuvis piesārņots visos ūdens aprites posmos. Cīņā pret kaitēkļiem tiek izmantoti bieži vien toksiski pestecīdi. Daudzas ķīmiskas vielas apkārtējā vidē nonāk kā rūpnieciskie atkritumi. Lielus apmērus sasniegušās jūras dzīvnieku medības un zveja apdraud viņu eksistenci. Dabas bagātības tiek pārstrādātas plaša patēriņa precēs, kuras ir grūti bioloğiski noārdīt. Šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl, tomēr jāatceras viena lieta. ŠĪs cilvēka radīts ilglaicīgās vides pārmaiņas nevar aplūkot atrauti no procesiem, kas notiek biosfērā. Tāpēc ekoloğija ir tā zinātne, kas pētī un sniedz priekšstatu par dzīvo organismu savstarpējām attiecībām, kā arī viņu attiecībām ar nedzīvo pasauli. Ekologi var atrast arī veidu, kā cilvēka darbību padarīt nekaitīgu videi. Pievēršot uzmanību ekoloğiskajām problēmām un mekljot tām risinājumus, šīs zināšanas var noderēt.
(Stīvs Polloks ''Ekoloğija'' )
Bažas par vides piesārņošanu un savvaļas augu un dzīvnieku izdzīvošanu ir aizņēmušas cilvēku prātus jau krietni sen pirms Reičarda Kārsona grāmatas ''Klusais pavasaris'' pirmpublicējuma 1962. gadā, kas iezīmēja īpašu pagrieziena punktu videi veltītajā literatūrā. Tik tiešām, šīs bažas gadu gaitā ir arvien pieaugušas, līdz ar katru jaunu atklājumu par barības ķēžu satrūkšanu vai tālāko biotopu iznīcināšanu, vai kādas sugas izmiršamu.
1990. gadu sākumā veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā 90% no respodentiem atdzīst, ka viņi vismaz nedaudz norūpējušies par augu un dzīvnieku sugu izmiršanu, bet vairāk kā puse atbildēja, ka viņi par to ir stipri norūpējušies. Atšķirības dažādu valstu iedzīvotāju atbildēs arī bija vērā ņemamas. Ja divas trešdaļas dāņu un norvēğu respondentu bija stipri norūpējušies par sugu izmiršanu, tad tikai 14% aptaujāto islandiešu bija tikpat lielā mērā norūpējušies.
Par laimi, plaši izvērsusies interese par vidi neaprobežojas tikai ar pasīvu vēlēšanos, bet noved ar pie rīcības. Mēs jau diezgan ilgstoši pētam vides stāvokli un meklējam vides problēmu cēloņus, un darām visu iespējamo, lai tās atrisinātu vai mazinātu to sekas. 20 ldz 50% dažādu valstu aptaujāto ziemeļeiropiešu apstiprināja, ka viņi būtu ar mieru nest personīgus upurus, piemēram, maksāt augstākus nodokļus un cenas, vai arī samazināt savas dzīves līmeņa materiālo standartu dabas aisardzības labā.
Lielākais vairums iedzīvotāju arī vēlas, lai vides aizsardzības darbinieki atsevišķu personu vai uzņēmumu uzraudzībai piemērotu ekoloğiskās normas un noteikumus.
Ar tik augstu sabiedrības atbalstu valdībām jābūt spējīgām izpildīt daudazas svarīgas vides aizsardzības politiskas nostādnes, it īpaši pasākumus ar zemākām ekonomiskām un sociālām izmaksām, kā daudzu augu un dzīvnieku sugu aisardzība jeb stingru limitu noteikšana izmešiem. Taču tur, kur tiek noteikti stingrāki ierobežojumi vai skartas lielākas ekonomikās intereses, iespaidīgāki vides aisardzības pasākumi kļūst daudz problemātiskāki.
(Eva - Liisa Hallanaro, Marja Pylvänäinen, Voldemārs Spruņğis ''Ziemeļeiropas daba. Dabas daudzveidība mainīgā vidē.'')
Vide un vides faktori.
Vide ir dzīvo organismu eksistencei nepieciešamo daudzu, sarežğītu un mijiedarbībā esošu apstākļu un faktoru komplekss.…
