Manuprāt, arī ētika, tas ir kaut kas neizskaidrojams, it kā visums, bet tajā pašā laikā nezināms, kaut kas tāds, kas patiešām pieskaras tik daudzām lietām.
Ētika kā filozofija par cilvēku dzīves augstākajiem mērķiem, ideāliem, jēgu, augstāko patiesību, pamatizvēli, cilvēcības specifisko būtību māca cilvēku būt brīvai, atbildīgai sirdsapziņas būtnei. Ētika kā praktiskā filozofija māca meklēt cilvēcisku izvēli, saskaņojot ideālus ar reālās dzīves iespējām (ar socioloģijas, psiholoģijas, politikas, tiesību, estētikas, reliģijas, ekonomikas, ģimenes, tautas, cilvēces, dabas un Visuma prasībām), māca saskaņot minimālas prasības ar maksimālajām, veidojot dziļu un perspektīvu stabilitāti personības un sabiedrības dzīvē.
Ētika ir ideālu sistēma - etalons - uz kuru tiecas evolucionējošu, sabiedriski organizētu cilvēku uzvedības norma - morāle. Ētika ir pašierobežojumu sistēma. Ētika ir ideālu sistēma, kas regulē Cilvēku savstarpējās attiecības. Ētika ir prakse, kas izriet no reliģijas. Ētika ir katrai kultūrai sasniedzamo iespēju robeža.
Vide ir organismam apkārt esošo procesu sistēma. Vide ir Dzīvība. Vide ir pieredze. Vides uzdevums ir maksimāli nodrošināt organismu ar iespēju tam realizēt savu dzīves uzdevumu. …