3. Secinājumi
Pēc paveiktā pētījuma, mēs konstatējām, ka ievērojamas zoba ārējās izmaiņas notikušas Coca-Colas, mēlnās tējas un šķīstošās kafijas šķīdumu iedarbības rezultātā. Pārbaudot kalcija saturu zoba emaljā, vissliktākos rezultātus uzrādīja citronu sulas, Coca-Cola dzēriena, zobu pastas šķīdumi.
Izejot no tā, ka šāls šķīdumā ievērojamas ārējās izmaiņas nenovērojām un jonu daudzums kalcijā samazinājās minimāli, var izdarīt secinājumus, ka vārāmais sāls (NaCl) nenodara ievērojamus bojājumus zoba emaljai.
Cukura šķīdums neizraisīja tik postošu ietekmi uz zobu veselību (gan ārējās izmaiņas, gan kalcija satura izmaiņas bija pavisam minimālas), tāpēc ka eksperiments veidots ārpus mutes dobuma. Baktērijas, kas atrodas mutes dobumā, no cukura ražo skābi. Ja tās skābums (pH) ir mazāks par 5,5 sākas zoba demineralizācija – kalcijs un fosfors atstāj zobu.
Pēc zoba ievietošanas citrona sulas šķīdumā, uz tā izveidojās baltas krāsas aplikums. Zoba struktūra sāka sairt, un visvairāk samazinājās kalcija daudzums.
Ievērojamas ārējās izmaiņas, līdzīgi kā ievietojot Coca-Colas šķīdumā, uzrādīja arī pārtikas krāsvielas – brūnais cukurs un karmazīns, bet uz kalcija satura izmaiņām zoba emaljā, postošu darbību veic ortofosforskābe, kura spēj izskalot kalciju no kaulaudiem.
Zobs, ievietots melnās tējas šķīdumā, ieguva brūnganu nokrāsu tearubigīna un teaflavīna pigmentu dēļ, bet kalcija saturs praktiski palika nemainīgs.
Lielākas izmaiņas zoba ārējā izskatā notika šķīstošās kafijas iedarbības rezultātā, kas var būt saistīts ar kafijas un ferulskābēm, bet kalcija satura izmaiņas bija niecīgas.
…