Meža likums pieņemts 2000.gada 24.februārī. Tas sastāv no 14 nodaļām, tajā ir 50 panti. Tā kā dzīvoju laukos un arī maniem vecākiem ir nelielas meža platības, tas man likās svarīgs un šo likumu arī izvēlējos aprakstīšanai.
Meži klāj gandrīz pusi no Latvijas teritorijas un tas ir visbagātākais atjaunojamais resurss mūsu valstī. Meži Latvijai dod ne tikai koksni, ko var izmantot būvmateriālu un celulozes ražošanai, bet ir izmantojami arī daudziem citiem mērķiem:
savvaļas ogu, riekstu, sēņu un ārstniecības augu iegūšanai,
savvaļas augu un dzīvnieku mājvieta,
atpūtai un sportam,
kurināmā iegūšanai.
Ja mēs vienā gadā nocirstu visus mežus, tad Latvijas iedzīvotāju labklājība ievērojami uzlabotos, bet tikai uz īsu laiku. Taču, ja mēs katru gadu nocirstu tikai tādu koksnes daudzumu, cik katru gadu mežos izaug klāt, tad mežu pietiktu arī nākamajām paaudzēm.
Tomēr nenoplicinošai mežu apsaimniekošanai nepietiek tikai ar izaugušās un nocērtamās koksnes daudzuma salīdzinājumu. Viens no ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nosacījumiem arī ir viendabīga mežu vecuma struktūra.
Mežu likums regulē visu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, gan valsts, gan privāto īpašnieku mežos. Šis likums apraksta divus dažādus ciršanas veidus – galveno cirti un kopšanas cirti.
Galvenā cirte ir galvenās koksnes ražas ievākšana, nocērtot visu kokus vienā paņēmienā (kailcirte), vai vairākos paņēmienos (izlases cirte). Galveno cirti drīkst veikt tikai tad, kad koki ir sasnieguši noteiktu vecumu – cirtmetu. Priedei tas ir 101 - 121, eglei 81, bērzam 51 - 71 gads. Galvenās cirtes aizliegtas dabas rezervātos un nacionālo parku dabas rezervātu teritorijās, dabas liegumos, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā 300 metru platumā, un īpaši aizsargājamos meža iecirkņos (mikroliegumos). …
