Vides monitorings ir sistemātiski vides stāvokļa novērojumi (mērījumi, aprēķini), kas nepieciešami vides stāvokļa vērtējumam, vides aizsardzības pasākumu plānošanai un to efektivitātes kontrolei.
(LR likums" Par vides aizsardzību", 1991., ar labojumiem 1997.g.)
Vides monitorings būtībā ir ilgtermiņa un plaša mēroga novērošanas, kontroles, analīzes un prognozēšanas sistēma, kas tiek radīta, lai iegūtu informāciju par vides stāvokli un izmaiņām, kas radušās cilvēka darbības vai dabīgo procesu ietekmē. Vienlaicīgi monitoringā paredzēti arī mazāk pārveidotu, aizsargājamu dabas sistēmu novērojumi, uz kuru fona ir iespējams novērtēt cilvēka radītās izmaiņas. Ar monitoringa palīdzību var iegūt informāciju par galvenajiem piesārņojuma veidiem un izplatību, vides degradāciju kopumā, kā arī par vietām, kur nepieciešama vides kvalitātes papildus kontrole un uzlabošana.
Monitorings ir līdzeklis Vides aizsardzības politikas plānošanai, veikto vides aizsardzības pasākumu efektivitātes novērtēšanai, kā arī ietver sevī vides kvalitātes bīstamu izmaiņu agrās brīdināšanas sistēmu, kas ir pamats operatīvai rīcībai seku novēršanai vai mīkstināšanai. Vides novērojumiem jāaptver visa valsts teritorija, jo tikai balstoties uz ilgstošām un plaša mēroga vides kvalitātes izmaiņu tendencēm ir iespējams veidot valsts vides politiku.
Dažādu vides monitoringa veidu definīcijas
Agrās brīdināšanas monitorings – operatīva bīstamas un straujas vides kvalitātes pasliktināšanās konstatēšanas sistēma, kuras mērķis ir pašvaldību un sabiedrības savlaicīga brīdināšana par bīstamām vides kvalitātes izmaiņām.
Bāzes monitorings - vides kvalitātes monitorings, kura mērķis ir sniegt priekšstatu par galveno vides raksturlielumu izmaiņām, veicot minimālu novērojumu daudzumu.
Emisijas monitorings - vides piesārņojuma avotu novērojumi, nosakot vidē izvadītā piesārņojuma veidu, koncentrāciju un daudzumu ar tiešiem mērījumiem un aprēķiniem.…
