Ievads.
Šodienas strauji industrializētajā pasaulē vairs nevar runāt par nepiesārņotu atmosfēru. Neapšaubāms ir fakts, ka pirmatnējo atmosfēras sastāvu neizdosies sastapt vairs ne dabas rezervātos, ne Antarktīdā, ne neapdzīvotā Polinēzijas salā. To nosaka ātra gaisa masu pārvietošanās troposfēras līmenī.
Atmosfēras piesārņojums ir ļoti komplicēts, tāpēc parasti nav sajūtams vai saredzams ar maņu orgāniem. Atmosfēras piesārņojuma radīto slimību neatgriezeniskās sekas ir tehnokrātijas sasniegtais rezultāts. Gaiss nemitīgi tiek piesārņots, piesārņojums ar gaisa plūsmu izkliedējas atmosfērā un tiek ieelpots. Dažu vielu paaugstināta koncentrācija gaisa sastāvā apdraud cilvēka veselību. Piemēram, slāpekļa dioksīds NO2 var bojāt plaušu audus, pazemināt asinsspiedienu vai ietekmēt izmaiņas asins sastāvā. Ar piesārņojošo vielu izmetēm gaisā ir saistītas arī klimata izmaiņas, skābie nokrišņi un ozona slāņa noārdīšanās problēma.
Vides piesārņojuma dēļ nākotnē cietīs pats cilvēks. Jau tagad ir vērojamas biežas dabas katastrofas, kuru iemesls var būt civilizācijas nekontrolētā iejaukšanās dabas norisēs. Atmosfēras piesārņojums ir viena no vides aizsardzības prioritārajām problēmām visā pasaulē.
Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšana nav iedomājama bez vides stāvokļa uzlabošanas. Vides kvalitātei pazeminoties, zaudē gan sabiedrība, gan tautsaimniecība – vides problēmas negatīvi ietekmē cilvēka veselību, dabisko ekosistēmu stabilitāti, kā arī dabas resursu pieejamību un kvalitāti. Degradēta vide postoši ietekmē arī sabiedrības attieksmi pret vidi kopumā, jo kvalitatīva vide un maz pārveidota daba ir cilvēka pilnvērtīgas dzīves, valsts un sabiedrības ilgt spējīgas attīstības neatņemami priekšnosacījumi.
Daudzu vides problēmu risinājumos nepieciešama aktīva sabiedrības līdzdalība. Sabiedrības apziņa ir viens no priekšnosacījumiem vides aizsardzības politikas veidošanai un īstenošanai, jo vides problēmu risinājuma efektivitāte ir tieši atkarīga no šajā procesā iesaistīto cilvēku zināšanu līmeņa, situācijas izpratnes un atbildības sajūtas.
Urbanizācijas (rūpniecības un iedzīvotāju koncentrēšanās) rezultātā 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, tai skaitā, Rīgā – 34%. Rūpniecības pilsētas kļuvušas par lieliem atmosfēras piesārņojuma, notekūdeņu un cieto atkritumu avotiem. Tas, savukārt, izraisījis iedzīvotāju veselības stāvokļa un vides pasliktināšanos ne tikai šajās pilsētās, bet arī ārpus tām.
Svarīgi ir atšķirt vides problēmu no jautājumiem, kas saistīti ar vidi. Par vides problēmu tiek uzskatīta situācija, kurā kaut kas (apdraudētas sugas, piesārņots gaiss u.c.) atrodas uz riska robežas, tajā pašā laikā ar vidi vispār saistītie jautājumi ir daudz plašāks jēdziens. Piemēram, gaisa piesārņojums pilsētā ir vides problēma, bet pilsētas sabiedriskā transporta plānošana, lai samazinātu gaisa piesārņojumu, ir jautājums, kas saistīts ar vidi.
Vides stāvoklis atspoguļo visas sabiedrības attīstību. Zems apziņas līmenis attiecībā uz vidi ir raksturīgs katrai valstij, kas saduras ar smagām saimnieciskām problēmām. Šim attīstības posmam ir raksturīgs pamatotu tautsaimniecības un sociālās attīstības prognožu trūkums un īstermiņa interešu dominēšana pār ilgtermiņa mērķiem.
…
