Vidusjūra ir trešā lielākā jūra pasaulē. Vidusjūras platība – 2 503 000 km2, tilpums 3,84 milj.km2, vidējais dziļums 1485 m, dziļākā vieta 5093 m, Helēņu dziļvaga ( pēc 2001. g. ziņām), Jonijas jūrā un rietumu daļā Tirēnu jūrā – 3830 m (pēc 1987.g. ziņām). Jūras dibenu klāj terigēnie (tādi, kas veidojas no sauzemes iežu un minerālu atlūzām un graudiem ) nogulumi, dziļūdens ieplakās – pteropodu dūņas, piekrastes rajonus – smiltis. Vidusjūras rietumu un austrumu daļā, kā arī atsevišķās jūrās virsējās straumes veido ciklonālus riņķojumus. Straumes ātrums 1 km/h , Gibraltāra šaurumā – 4,5 km/h. Neregulārās pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas. Vējuzplūdos un vējatplūdos ūdenslīmeņa svārstības pie Korsikas sasniedz 3,5 m.
Vidusjūra tā nodēvēta tāpēc, ka atrodas cietzemes vidū un to gandrīz no visām pusēm ieskauj Eiropas, Āfrikas un Āzijas kontinenti. Rietumos Gibraltāra šaurums savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu. Bet 1869. gadā uzceltais 174 km garais Suecas kanāls Vidusjūru savieno ar Sarkano jūru, ziemeļaustrumos Dardaneļi savieno ar Marmora jūru, tālāk Bosfors ar Melno jūru. Vidusjūra nosacīti nodala Austrumu un Rietumu baseinus, ko savieno Tunisijas un Mesīnas šaurums. Pie Vidusjūras baseina pieskaita arī Marmora, Melno un Azovas jūru.
Lielākie līči: Valensijas, Lionas, Dženovas, Venēcijas, Taranto, Sidras, Gābesas, Antaljas līcis.
…
