Ir liela atšķirība starp tajā laikā rakstīto reliģisko mūziku un mūsdienās rakstīto reliģisko mūziku. Tajā laikā komponisti, rakstot skaņdarbus nedomāja, ka tā ir māksla. Viņa rakstīja funkcionālu lietu — dievkalpojumā ir vajadzīgs muzikāls noformējums, un ja uz nākamo svētdienu tas jārada, to arī izdara.
Tas, ka mūsdienās mēs varam un mākam saskatīt šajā mūzikā mākslu, ir lieliski, un ļoti daudzos gadījumos šie skaņdarbi ir Dievišķi. Komponistam jādara ikdienišķs darbs, bet viņš māk tajā ielikt iekšā Vēsti, kas caur viņu nāk automātiski, inspirēti. Viņš ir vienkārši talantīgs.
Mūsdienās lielākoties skaņdarbos ar reliģisku saturu Vārdam vairs nav tik liela nozīme. Ir ļoti daudz komponistu, kuri raksta vienkārši skaistus skaņdarbus. Varbūt tas ir tāpēc, ka konkrētās draudzes ērģelnieks, kas ir apveltīts ar komponista talantu, raksta šos skaņdarbus, lai pievilinātu vairāk cilvēku, lai viņi vairāk ietu uz baznīcu. Cilvēki straujajā ikdienas ritmā ir izslāpuši pēc miera un harmonijas.
Mūsdienās ir tomēr daudz mūziķu, kas interpretē tieši seno, garīgo mūziku.
Šeit tikai daži no viņiem izteikuši savas domas:
“Andris Sējāns: Mums ir kristīgā radiostacija Latvijā, un ļoti liels procents dziesmu, kas ir latviski ar reliģiskiem tekstiem, ir vienkārši skaistas harmonijas I love you, I neede you garā, tikai ar citu tekstu. Domāju, ka tas nav pareizi, tā nevajadzētu būt. Man liekas, ka varbūt būtu labāk, ja garīgā mūzika paliktu funkcionālās mūzikas lauciņā — tai jāpilda noteikta loma dievkalpojumā, nevis jābūt koncerta numuram.
Jānis Šipkēvics: — Gluži vienkārši, ja salīdzina moderno reliģisko mūziku ar mūziku, ko radīja Perotīns, Persels vai Bahs, tā ir pati niecība, kāda vien var būt! Tas pat nav citādi, tas ir vienkārši nekvalitatīvāk. Var būt, ka visa sabiedrība kļuvusi daudz vienkāršāka un prastāka un ir vajadzīgi kādi mūsdienīgi veidi, kā tai piekļūt. Runājot par garīgo vokālo vai simfonisko mūziku, kas tiek radīta šodien, bieži vien ir žēl, ka tikpat labi tur varētu nebūt apakšā reliģiski teksti vai Dieva Vārds…