Jēdziena pils uztvere, neskatoties uz vairāk vai mazāk radušos pirmtēlu, attiecīgajos kontekstos tomēr ir individuāla. Kāda priekšstatos pils aprobežojas ar tās kanonisko jeb tradicionālo tēlu, kurš balstās un vēsturisko-viduslaiku piļu izskatu. Proti, klasicisma gigantomānija un gotiskais augšup (kristietiskā vertikālā akcentējums) tiecošais raksturs kādu varam redzēt, piemēram, Ikšķiles vai Kokneses piļu attēlu restaurācijās. Bet citam jēdziens pils ir „piezemētāks” un tiek lietots kā analogs parunai mans nams ir mana pils. Tradicionālā izpratne par pili izpaliek, kad runājam par Āraišu ezerpili. Pirmais iespaids par ārēji necilo kompleksu neatklāj tā veiksmīgo plānojumu un praktiski nepieejamo piekļuvi,, kas bija vitāls pils pastāvēšanas un attīstības garants. Semestra darba tēmu ar nosaukumu „Nogrimusī pils latviešu teikās” par pētījumu izvēlējos, jo šādā aspektā – aplūkojot un tuvinot konkrētu vēsturisko reāliju-piļu un ar tām saistīto vēsturiskās pieredzes atspoguļojumu vēstītājas folkloras žanra – teiku materiālā, iespējams rast vienojošus motīvus. Teiku materiāls ir pietiekoši ietilpīgs, lai kalpotu par izziņas avotu vēstures un arheoloģijas pētniekiem. Vadoties pēc teikās paustajām vēsturiskajām liecībām un reālijām, Latvijas arheoloģijā vērā ņemamus atklājumus, tostarp, apzinot Latvijas pilskalnus, ir veicis arheologs Juris Urtāns. Pētījumu par mantas vietām Latvijas novados ir veikusi Ieva Ose. Paslēptās mantas/naudas tēmu kara teikās apzinājusi pētniece Gita Girņus. Pētījumu apkopojuma par Latvijas viduslaiku pilīm 12.gs.b. – 17.gs., Oses Ievas sakārtojumā, atzinumi darbā ir izmantoti par galveno vēsturisko avotu. Par pamata materiālu teiku izpētē ir izmantoti Latviešu Folkloras krātuves teiku kartotēkas vēsturisko un izcelšanās teiku vākumi un iesūtījumi. Teorētiskās atziņas gūtas Ancelānes Almas un Vladimira Propa (Vladimir Propp) darbos. Semestra darbs strukturēts pirmo apskatot pils vēsturisko materiālu, kurš, savukārt, tiek pielīdzināts teiku materiālam ar mērķi – rast konkrētas vēsturiskas sakritības vai pretrunas. Darba noslēgumā tēžu veidā ir apkopoti svarīgākie pētījumā gūtie atzinumi, uzrādīts izmantotās literatūras un avotu saraksts, kā arī pievienoti karšu pielikumi. Pielikumos iespējams iepazīties ar viduslaiku mūra piļu izvietojumu un statusu (bīskapa, ordeņa, vasaļa), kā arī to piederību pie Livonijas ordeņvalsts un Rīgas arhibīskapijas.…
